Šovakar dodos uz #Cabaret kā skatītājs. 5 gadus...
1 attēls • 14. dec 2019 16:57
Šovakar dodos uz #Cabaret kā skatītājs. 5 gadus tā kolektīvs bija mana decembra/janvāra ģimene, partneri noziegumos uz skatuves. Viens no labākajiem laikiem manā dziedātāja dzīvē, jo sanāca izdziedāt, izdejot tādus skaņdarbus, kurus nevienā citā projektā nesanāktu. Sapnis par Cabaret manī mājoja jau kopš, ja nemaldos, 14 gadu vecuma, kad ar vecākiem sagaidījām Jauno gadu, skatoties šo izrādi, Sapņ...VairākŠovakar dodos uz #Cabaret kā skatītājs. 5 gadus tā kolektīvs bija mana decembra/janvāra ģimene, partneri noziegumos uz skatuves. Viens no labākajiem laikiem manā dziedātāja dzīvē, jo sanāca izdziedāt, izdejot tādus skaņdarbus, kurus nevienā citā projektā nesanāktu. Sapnis par Cabaret manī mājoja jau kopš, ja nemaldos, 14 gadu vecuma, kad ar vecākiem sagaidījām Jauno gadu, skatoties šo izrādi, Sapņu Fabrikā. Atceros, ka toreiz vēroju Intaru Busuli un domāju, ka labprāt kādu dienu nonāktu viņa vietā! Tā visa izrādes atmosfēra, nerātnums, uzdrošināšanās pārkāpt kaut kādas pieņemtas robežas, mani momentā nohipnotizēja. Pagāja vairāki gadi, man piezvanīja priekšnieks (režisors Viktors Runtulis) un aicināja satikties. Atceros, ka tikšanās dienā cerēju, ka tās mērķis ir ideja par mani pievienošanos kolektīvam. Viktoram pat nekas nebija man jāsaka, nebija šis pasākums “jāpārdod”, jo, jau ejot pie viņa, es biju piekritis. Piecus skaistus gadus decembra un janvāra mēnešos Cabaret bija manas mājas. Dziedāju visu no Led Zeppelin līdz Radiohead, Eltonam Džonam, DakhaBrakha, Muse, The Rolling Stones, Maiklam Džeksonam, Bītliem un citiem grandiem. Valodas arī bija daudz un dažādas, ka pat nācās iet mācīties dziedāt pie privātskolotājiem. To visu darīt bija kaifs un kaifs man ir arī šovakar iet skatīties, kā to darīs mani draugi un citas, Cabaret skatuvei jaunas sejas! Starp citu, Cabaret arī aizsākās mani un Kaspara Breidaka izaicinājumi, kad kādas izrādes laikā man atnāca no Kaspara īsziņa, kurā viņš man piesolīja 50EUR, ja es uz skatuves pateikšu vārdu “trejdeksnis”. Tā nu nācās Anderson. Paak skaņdarba “'Til It’s Over” laikā 3 reizes pateikt “trejdeksnis, boy”! Šis attēls ir uzņemts pērn kaut kur ap trijiem naktī, kad visi skatītāji jau ir prom un apkalpojošais personāls jau sacēlis krēslus uz galdiem. Mēs sēžam ar Kasparu, kurš bija ieradies kā skatītājs, uz skatuves un runājam par to, ka es nākamgad darīšu tāpat. Tāda jauka, saldsērīga saruna. Līdz ar manas dalības beigām, beidzās arī mani maiņas apavi ar kuriem visus gadus staigāju pa dažādajām izrādes telpām. Vienkārši radās apavos caurums... Es esmu pa kreisi.
-
