Jānis Lūciņš (36)

1 attēls • 6. dec 2018 17:10

Uz galda stāv svētku torte, spoži mirdz svecīte un sirdī dzirkstī satraukums. Jo ir tava pati pirmā jubileja. Jo pirms gada, tieši šajā dienā, tu mūs visus pārsteidzi, agrā rītā piesakot sava ceļojuma sākumu. Ceļš gan nedaudz ieilga. Kas sākotnēji šķita kā gaišs mirklis vēl neuzaustošā rītā, pārtapa par skaistu lēcienu pēcpusdienā. Kādēļ lēcienu? Jo sagadīšanās pēc tu tik strauji nonāci galapunktā...VairākUz galda stāv svētku torte, spoži mirdz svecīte un sirdī dzirkstī satraukums. Jo ir tava pati pirmā jubileja. Jo pirms gada, tieši šajā dienā, tu mūs visus pārsteidzi, agrā rītā piesakot sava ceļojuma sākumu. Ceļš gan nedaudz ieilga. Kas sākotnēji šķita kā gaišs mirklis vēl neuzaustošā rītā, pārtapa par skaistu lēcienu pēcpusdienā. Kādēļ lēcienu? Jo sagadīšanās pēc tu tik strauji nonāci galapunktā, ka teju teju es tevi būtu notvēris pirmais. Nekas, tevi pieņēma gādīgas, rūpīgas ārstu rokas, toties apkopties pēc garā ceļa palīdzēju tev es pats. Tās mazās rociņas ietērpt krekla piedurknē nemaz nav tik vienkārši, tik mazs, nevainīgs un trausls tolaik tu biji.
Bet tagad, skatoties uz tevi, grūti man tam noticēt. Paskat, kas tu par lielu vīru jau! Visur aizej pats, uzrāpies pats, paņem pats. Visa pasaule ir pie tavām kājām. Un mēs tev vienmēr būsim līdzās, lai palīdzētu tikt kalniem un aizām pāri.

• 
   

  26