*** Skatos caur stikla lausku, plūškoka paēnī viņa Smejas caur asarām stipra, jau pienācis rīts. Pazudis gruvešu putekļos tas sen jau rakstītais vārds. Bet sadzīs reiz vecās brūces un gurdumu savāks spīts. Par visu šai dzīvē tiks maksāts, Es neesmu izņēmums. Tik atliek cerēt un viss, Ka izvēle dota tiks mums. Durvis pusvērtas atstāj šonakt, nāku jau iepazīties. Divus cilvēkus vienojot sāpes un man tādu nepietrūkst. Jans Ikes 2021
| ← iepriekšējā | 26. no 1551 | nākamā → |



Ķepiņām auksti
Rap Gam