Runā

• Jānis Lūciņš

  2. apr 16:43

  Netverami Netverami... Dzirkstoši glāsti, Arvien blakus tevi sajūtu. Vārdi, pieskārieni, acu skati- Pārāk viegli garām aizsteigties. Tik pašsaprotami reiz šķita viss, Vai laiks ir īstais ceļa rādītājs? Kur jūtas uzplaukst, kur tās lēnām vīst? Reibst netverami klusi, klusi. Tvert elpu, satvert tavu​... Lasīt tālāk — pievienoja galeriju

  

Raksti

*** (2025)

• 5. mai 15:44

Tuvāk tev un pasaulei būt Rokās sadoties un lidot augtu Kā putniem spārnus sakļaut Un lejā krītot nebaidīties mirt

Šī paule ir mūsu kurā dzīvojam Tā tiek uzzīmēta rīta saules lēktā Un klusi nevienam nemanot dzēsta Kad pienāk vakars saulei rietot

Tuvāk tev un pasaule...

Lasīt tālāk