Divas....
1 attēls • 26. aug 2012 09:44
Diena manā nomodā šorīt ienāca apbrīnojami klusu, ...acis nepavēris baudīju neprasto mirkli....līdz caur atvērto logu to pāršķēla vārnas ķērciens.....vēl pēc brīža sāka tirgoties kaijas...tā arī zīmēju pasauli aizvērtām acīm...gan ogļu melno vārnu, gan sniegbalto kaiju, gan totālo klusumu , kuru tās sakūla skaņu kokteilī.
Gultiņa silta, sega mīksta....topošās dienas vīzijas medaini pārņem apziņu...VairākDiena manā nomodā šorīt ienāca apbrīnojami klusu, ...acis nepavēris baudīju neprasto mirkli....līdz caur atvērto logu to pāršķēla vārnas ķērciens.....vēl pēc brīža sāka tirgoties kaijas...tā arī zīmēju pasauli aizvērtām acīm...gan ogļu melno vārnu, gan sniegbalto kaiju, gan totālo klusumu , kuru tās sakūla skaņu kokteilī.
Gultiņa silta, sega mīksta....topošās dienas vīzijas medaini pārņem apziņu
Pavārtos, jau paskatos griestos...kā runcis izstaipos..... pārveļos uz gultas malas sēdus.....palieku trīs soļus, caur ābeļdārzu paveros uz balto kaimiņmājas galu......nesteidzīgi saģērbjos, izeju caur darbnīcu , apmetot loku gar galdiem, pasaku ‘’labrīt’’ fjordam......esmu piecēlies stipri vēlu, tāpēc saules divas....viena debesīs, otra ūdens spogulī.....un abas cenšas apņemt mani.....
Pieveru aizkarus, ne jau tāpēc, ka gribētu no tām aizmukt, bet gan tāpēc, ka vēlos arī aprunāties ar datoru.....bet sauļu gaisma tiecas paņemt visu ko redzu.
