Biogrāfija
1985. gada pavasarī grupas "Personāls" bijušajiem dalībniekiem ģitāristam un komponistam Jurim Riekstiņam, bundziniekam Jurim Kroičam, taustiņinstrumentālistam Gintam Šteinam un dziedošajam aktierim Andrim Brečam rodas plāns par jaunu ansambli. Par tā mājvietu kļūst Baldones kultūras nams. Sākumā gan ir tikai klavieres, bass, bungas, daudz jaunu ideju un enerģijas.
Mēģinājumi notiek Baldones kultūras nama pagrabā, zem skatuves, kur mūziķi paši izremontē savām vajadzībām nepieciešamu telpu, tāpēc arī grupas nosaukumam tiek izraudzīts vārds "Remonts". Tam savulaik bijušas vairākas versijas – "Nepabeigtais remonts", "Kapitālais remonts", beigu beigās noīsinoties līdz "K. Remonts".
Grupai pievienojas otrs taustiņinstrumentālists – Gatis Zvirgzdiņš. Šādā satāvā "K. Remonts" sagatavo stundu garu programmu, ar kuru piedalās dažādos festivālos, pārsvarā Lietuvā. Grupa spēlē new wave stilā, ieraksta dažas veiksmīgas dziesmas ("Kaut kas kas tur bija uzzīmēts", "Mana vasara", "Meitenīte un teātris") un īsā laikā kļūst pamanāma. Taču 1985. gada rudenī, saprotot, ka Brečs aktiera karjeru Liepājas teātrī nevar savienot ar darbību grupā, tiek nolemts meklēt jaunu solistu. Piedāvājums tiek izteikts tolaik labākajai Latvijas solistei – Ievai Akuraterei.
Neskatoties uz to, ka Ieva jau ir populāra folkmūziķe un dziedājusi grupā "Pērkons", viņa tomēr piekrīt pamēģināt. Iesākums ir grūts, jo "K.Remonta" stils ir pilnīgi pretējs tam, ko Ieva darījusi līdz šim, tomēr ar laiku mūziķiem izveidojas ļoti cieša radoša un pat garīga saite, kā rezultātā rodas dziesmas īpaši Ievas balsij.
Pagrieziena punkts grupas karjerā ir veiksmīgā uzstāšanās zonas skatē, kas dod iespēju piedalīties Latvijas Pašdarbības estrādes grupu noslēguma skatē Liepājā 1986.gada vasarā. Pēc skates ar Raimonda Paula vēlību "K.Remonts" radio lielajā studijā ieraksta dziesmu "Un būs tev", kas piedalās Mikrofona dziesmu aptaujā un kļūst par grupas pirmo lielo panākumu.
Pateicoties lieliskai koncertprogrammai un pāris videoklipiem ("Un būs tev", "Pirms Saullēkta") "K.Remonta" (tolaik gan ar nosaukumu Baldones kultūras nama ansamblis) popularitāte strauji aug, līdz 1986.gada beigās, grupas dalībnieku vārdiem runājot, "stulbs pārpratums" uz laiku pārtrauc sadarbību ar Ievu Akurateri.
Neskatoties uz šo lielo zaudējumu, 1987. gads "K. Remontam" izvēršas veiksmīgs – ilgie atbilstoša ģitārista meklējumi vainagojās ar panākumiem un grupai pievienojās Gints Sola, vēlāk arī ekstravagantais dziedātājs Vilnis Linužs. Jau rudenī grupa piedalās festivālos un sniedz pirmos koncertus kopā ar Linužu. Pateicoties grāvējam "Iela", grupa piedzīvo spožu augšupeju. 1988.gada pavasarī tiek nofilmēts videoklips dziesmai "Triumfa gājiens" un Ieva Akuratere uz laiku atgriežas grupā, lai vasarā nospēlētu virkni koncertu Latvijā.
Liels kāpums grupas karjerā ir dalība festivālā "Lituanika 88'", kur grupu ievēro koncertu rīkotāju firma "Shifting time" (Holande) un "K.Remonts" saņem uzaicinājumu piedalīties festivālā "Sopota Alternative", kā arī doties tūrēs kopā ar vācu un holandiešu grupām. Uz šo brīdi grupas sastāvs ir nostabilizējies – Riekstiņš, Kroičš, Sola un Linužs.
Diemžēl 1988.gada vēlā rudenī, lielo iespēju priekšvakarā, Sola izvēlas pamest ansambli par labu savam pamatdarbam grupā "Jauns Mēness" un notiek kārtējās pārmaiņas - ģitāru sāk spēlēt Riekstiņš, bet basu - viens no tā laika labākajiem Latvijas basģitāristiem Andris Lūkins.
Šādā sastāvā "K.Remonts" kopā ar domubiedriem "Dzeltenajiem pastniekiem" dodas vislatvijas tūrē un festivālā "Roks par neatkarību '89" apliecina sevi ar jaunu spēku.
Tomēr, kad Lūkins pārceļas uz dzīvi Zviedrijā, grupas entuziasms ir teju izsmelts. Kaut arī Lūkinu veiksmīgi aizvieto Ilvars Zālītis un festivālā "Bildes 89'" grupa uzstājas ar jaunām dziesmām, tomēr daudzās pārmaiņas ir darījušas savu un grupā iestājas krīze. 1990. gada sākumā viens no tās balstiem – bundzinieks Kroičs pārdod bungas un nolemj beigt mūziķa gaitas, Riekstiņš nodibina skaņu studiju "4ATĀ" (tagad "GEM") un nododas producenta darbam, bet Linužs iegrimst sevis meklējumos.
1992.gada 3.jūlijā Riekstiņš kopā ar Linužu ieraksta savu pēdējo dziesmu "Dievs guļ". Drīz pēc tam Linužs dodas uz Īriju un "K.Remonts" beidz pastāvēt.
Kaut arī turpmākajos gados grupas dalībnieki saglabā radošo saiti un laiku pa laikam kopīgi uzstājas, tomēr aktīvu darbību vairs neatjauno. 2005.gada 11.septembrī no dzīves traģiski šķiras Vilnis Linužs.
2000. gada rudenī izdevniecība "MIX" izdod "K.Remonta" vienīgo kompaktdisku "Melnraksti", kurā iekļautas gandrīz visas "K.Remonta" ieskaņotās dziesmas. Diska prezentācijā grupa kopā ar Ievu Akurateri sniedz vienu no saviem emocionālākajiem priekšnesumiem.
Mēģinājumi notiek Baldones kultūras nama pagrabā, zem skatuves, kur mūziķi paši izremontē savām vajadzībām nepieciešamu telpu, tāpēc arī grupas nosaukumam tiek izraudzīts vārds "Remonts". Tam savulaik bijušas vairākas versijas – "Nepabeigtais remonts", "Kapitālais remonts", beigu beigās noīsinoties līdz "K. Remonts".
Grupai pievienojas otrs taustiņinstrumentālists – Gatis Zvirgzdiņš. Šādā satāvā "K. Remonts" sagatavo stundu garu programmu, ar kuru piedalās dažādos festivālos, pārsvarā Lietuvā. Grupa spēlē new wave stilā, ieraksta dažas veiksmīgas dziesmas ("Kaut kas kas tur bija uzzīmēts", "Mana vasara", "Meitenīte un teātris") un īsā laikā kļūst pamanāma. Taču 1985. gada rudenī, saprotot, ka Brečs aktiera karjeru Liepājas teātrī nevar savienot ar darbību grupā, tiek nolemts meklēt jaunu solistu. Piedāvājums tiek izteikts tolaik labākajai Latvijas solistei – Ievai Akuraterei.
Neskatoties uz to, ka Ieva jau ir populāra folkmūziķe un dziedājusi grupā "Pērkons", viņa tomēr piekrīt pamēģināt. Iesākums ir grūts, jo "K.Remonta" stils ir pilnīgi pretējs tam, ko Ieva darījusi līdz šim, tomēr ar laiku mūziķiem izveidojas ļoti cieša radoša un pat garīga saite, kā rezultātā rodas dziesmas īpaši Ievas balsij.
Pagrieziena punkts grupas karjerā ir veiksmīgā uzstāšanās zonas skatē, kas dod iespēju piedalīties Latvijas Pašdarbības estrādes grupu noslēguma skatē Liepājā 1986.gada vasarā. Pēc skates ar Raimonda Paula vēlību "K.Remonts" radio lielajā studijā ieraksta dziesmu "Un būs tev", kas piedalās Mikrofona dziesmu aptaujā un kļūst par grupas pirmo lielo panākumu.
Pateicoties lieliskai koncertprogrammai un pāris videoklipiem ("Un būs tev", "Pirms Saullēkta") "K.Remonta" (tolaik gan ar nosaukumu Baldones kultūras nama ansamblis) popularitāte strauji aug, līdz 1986.gada beigās, grupas dalībnieku vārdiem runājot, "stulbs pārpratums" uz laiku pārtrauc sadarbību ar Ievu Akurateri.
Neskatoties uz šo lielo zaudējumu, 1987. gads "K. Remontam" izvēršas veiksmīgs – ilgie atbilstoša ģitārista meklējumi vainagojās ar panākumiem un grupai pievienojās Gints Sola, vēlāk arī ekstravagantais dziedātājs Vilnis Linužs. Jau rudenī grupa piedalās festivālos un sniedz pirmos koncertus kopā ar Linužu. Pateicoties grāvējam "Iela", grupa piedzīvo spožu augšupeju. 1988.gada pavasarī tiek nofilmēts videoklips dziesmai "Triumfa gājiens" un Ieva Akuratere uz laiku atgriežas grupā, lai vasarā nospēlētu virkni koncertu Latvijā.
Liels kāpums grupas karjerā ir dalība festivālā "Lituanika 88'", kur grupu ievēro koncertu rīkotāju firma "Shifting time" (Holande) un "K.Remonts" saņem uzaicinājumu piedalīties festivālā "Sopota Alternative", kā arī doties tūrēs kopā ar vācu un holandiešu grupām. Uz šo brīdi grupas sastāvs ir nostabilizējies – Riekstiņš, Kroičš, Sola un Linužs.
Diemžēl 1988.gada vēlā rudenī, lielo iespēju priekšvakarā, Sola izvēlas pamest ansambli par labu savam pamatdarbam grupā "Jauns Mēness" un notiek kārtējās pārmaiņas - ģitāru sāk spēlēt Riekstiņš, bet basu - viens no tā laika labākajiem Latvijas basģitāristiem Andris Lūkins.
Šādā sastāvā "K.Remonts" kopā ar domubiedriem "Dzeltenajiem pastniekiem" dodas vislatvijas tūrē un festivālā "Roks par neatkarību '89" apliecina sevi ar jaunu spēku.
Tomēr, kad Lūkins pārceļas uz dzīvi Zviedrijā, grupas entuziasms ir teju izsmelts. Kaut arī Lūkinu veiksmīgi aizvieto Ilvars Zālītis un festivālā "Bildes 89'" grupa uzstājas ar jaunām dziesmām, tomēr daudzās pārmaiņas ir darījušas savu un grupā iestājas krīze. 1990. gada sākumā viens no tās balstiem – bundzinieks Kroičs pārdod bungas un nolemj beigt mūziķa gaitas, Riekstiņš nodibina skaņu studiju "4ATĀ" (tagad "GEM") un nododas producenta darbam, bet Linužs iegrimst sevis meklējumos.
1992.gada 3.jūlijā Riekstiņš kopā ar Linužu ieraksta savu pēdējo dziesmu "Dievs guļ". Drīz pēc tam Linužs dodas uz Īriju un "K.Remonts" beidz pastāvēt.
Kaut arī turpmākajos gados grupas dalībnieki saglabā radošo saiti un laiku pa laikam kopīgi uzstājas, tomēr aktīvu darbību vairs neatjauno. 2005.gada 11.septembrī no dzīves traģiski šķiras Vilnis Linužs.
2000. gada rudenī izdevniecība "MIX" izdod "K.Remonta" vienīgo kompaktdisku "Melnraksti", kurā iekļautas gandrīz visas "K.Remonta" ieskaņotās dziesmas. Diska prezentācijā grupa kopā ar Ievu Akurateri sniedz vienu no saviem emocionālākajiem priekšnesumiem.
