Vai es esmu vienīgais , kam ziedi šķiet visapbrīnojamākie tieši novīšanas procesā? Un tas glumais nosēdums, kas tiek atstāts uz stikla sienām - kā izbijušas dailes apliecinājums (kā meitenes meikaps uz mitrās salvetes, kad mūzika beigusi skanēt un esi palicis viens ar savu tukšumu) , reizē solot jaunu dienu , tīrus traukus un iespēju nenolažoties tik ļoti. Redzot izzūdam ko tik vienkāršu rodas varenuma un pašpietiekamības ilūzija. Pieļauju , ka tas kādā mērā vairo laimes hormonus (tāpat kā iešana pirtī , tumšā šokolāde un sex).Vidēji drūmais latvietis #karliskphotography #ziedi #Latvija