DZĒRĀJS ĀZIS

Gribat vecu stāstu klausīties,
Kā āzim reizi gadījies?
Gribat arī vienu mācību,
Kā ir izgājis ar lielību?
Āzis reiz aizgājis
Pie upes dzert, -
Padzēris, tādu dūšu sajutis,
Ka vai zemes gaisā spert!
Ar pakaļkāju pie zemes piesitis,
Sacījis:
«Nu man nau dairs!
Ne par pašu vilku nebēdāju vairs!»
Bet krūmos stāvējis vilks pats;
Tam nepaticis tāds skats.
«Ansi,» viņš teicis draudoši:
«Ko tu tādu tur runāji?»
Āzim nokrita ūdenī dūša, plunks!
Teic: «Ak, cienīgs, žēlīgs meža kungs!
Piedod! Vai tad nezini dzērāja?
Dzērājam dzērāja valoda!»