Cieņpilni novecot - nez kā tas ir? Nekam nederīgus zirgus samaļot salami desās (tajās ,kas padārgas.Lētajam galam neviens kumeliņš gan nav klāt stāvējis). Man gan pašam šķiet, ka ne vecus suņus , ne cilvēkus uz mežu ragaviņās nav jauki. Pirmo reiz par šīs procedūras vēsturisko klātesamību apjautu gados 4 vai 5os, kopā ar tēvu skatoties ko no Akiras Kurosavas.Tur gan ragaviņu vietā bij tāds liels, no klūgām pīts sēžamais, ko tad galvenais varonis, ar kādu no seņčiem tajā, uzstiepa kalnā.Lejā nāca jau viens. Dramatisks kino. Tāpēc vienmēr vairāk patikuši stāsti un pasakas, kuros lauku mājas krāsnaugšā , neiztrūkstoši snauduļo vectēvs.Vectēva padoms var izšķirt visu.Kā taj bada gadā, kad neesot bijis ko sēt un vectēvs teicis, lai rauj rijai jumtu nost un izkuļ to.Sanāca gan ko sēt, gan ko rudenī atlikt nebaltai dienai. Novecosim cieņpilni - šķiet ka tas varētu būt - esot kopā.Turpināt dot un saņemt.