Kaut kas garš ar Vālbergu.
Vispār - kuram radās ideja, ka Vālbergam jātēlo literatūras pasniedzēju? Nē nu to, ka šim jābūt narcistiskams cinisma pilnam azartspēlu spēlmanim, tas ok, bet pasniedzējs?
Laikam jau tas tāpēc, lai pavilktu jau tā bezgalīgo filmas hronometrāžu ar gudrām runām un litera'tūras citātiem.
Un tas iemidzina. Nekādas īpašās spriedzes te nav. Vālberga varonis spēlē un paspēlē, paliek parā'da visādmiem nelabiem ļaudīm, beigās atkal spēlē, vinnē, atdod parādus un laimīgs aiskrien pie savas studentītes...
Nu i kam tas viss?
No snauda uzrāvos vien kad sāka skanēt Pulp "Common people" citādi būtu nogulējis visu filmu