Nu jau vairākus gadus Latvijā ir tradīcina pavasarī organizēt vis-Latvijas talku. Katru gadu atsakos piedalīties šajā pasākumā, saņemot pārmetošus skatienus un komentārus, tādēļ nolēmu padalīties nedaudz plašāk ar savu viedokli šajā jautājumā.

Talkot - tas ir forši un atbalstāmi. Tiek sakopts kāds gabaliņš apkārtējās vides, ir tusiņš, iepazīsties ar jauniem cilvēkiem, rodas saliedētība ar jau zināmajiem cilvēkiem u.c. emocionālie, sociālie un vides labumi. Tad kādēļ es nepiedalos, ja jau tas ir tik labi? Tādēļ, ka es savu ieguldījumu vides sakopšanā un uzturēšanā cenšos ieguldīt ikdienā, nevis vienreiz gadā. Manuprāt, nepietiek ar to, ka ikdienā nepiemēslo un vienreiz gadā saņemies savākt līdzpilsoņu sastrādāto šmuci. Tas ir jādara regulāri, jo patiešām uzlabot vidi, kurā dzīvojam, var tikai tad ja mainām savus ieradumus un attieksmi ikdienas darbībās.

Piemērs no manas dzīves. Diena pavadīta jaukā piknikā pie jūras. Pēc pasākuma savācu aiz sevis visus atkritumus. Nākamais solis - ejot līdz auto stāvvietai salieku maisiņā arī pa ceļam atrastos atkritumus - pudeles u.c. lietas. Īpašu uzmanību pievēršot stikla pudelēm un to lauskām, jo tas ir ne vien atkritums, bet arī bīstams elements pludmalē, jo vasarā kāds viegli var savainoties. Smieklīgi? Neērti? Jūties kā "bomzis", kas vāc pudeles? Bet varbūt tomēr gandarījums un papildus fiziskās aktivitātes? Galvenais ir pašu attieksme un ieradumu maiņa ikdienā!

Aicinu arī turpmāk rīkot ikgadējās talkas un tajās piedalīties, bet vēl vairāk aicinu ikvienu rūpēties vairāk par vidi katru dienu un paplašināt savu skatījumu uz lietām.