Māris Ābele - dziedinu (60)

1 attēls • 19. dec 2024 14:15

Intervija 2024. gada oktobrī. Katra dzīva būtne ir ar savu enerģijas lauku. Saruna ar dziednieku MĀRI ĀBELI." - 2. daļa. Ko Jums pašam nozīmē dziedniecība? Tas ir mans dzīvesveids. Es ne ar ko citu nenodarbojos jau pēdējos desmit gadus. Esmu pieradis strādāt ar cilvēkiem klātienē un nu jau arī attālināti – sazvanoties ar video zvanu. Līdzīgi kā runājam tagad ar Jums – tā strādāju arī a...VairākIntervija 2024. gada oktobrī.
Katra dzīva būtne ir ar savu enerģijas lauku. Saruna ar dziednieku MĀRI ĀBELI." - 2. daļa.

Ko Jums pašam nozīmē dziedniecība?
Tas ir mans dzīvesveids. Es ne ar ko citu nenodarbojos jau pēdējos desmit gadus. Esmu pieradis strādāt ar cilvēkiem klātienē un nu jau arī attālināti – sazvanoties ar video zvanu. Līdzīgi kā runājam tagad ar Jums – tā strādāju arī ar klientiem. Lielākoties strādāju viens pret vienu, ar retiem izņēmumiem. Piemēram, ar bērniem es strādāju kopā ar mammu. Jāsaka, ka ir bijušas vismaz piecas reizes, kad esmu centies atteikties no šīs nodarbes šo gadu laikā. Ir grūti pierast pie tā, ka cilvēki izturas negatīvi, bet vienlaikus tas norūda. Būtībā – kāda man daļa gar tiem cilvēkiem, kuriem tas, ko daru nepatīk?. Pamatā pie manis nāk cilvēki pēc ieteikumiem un tie, kuri bijuši senāk un pēc vairākiem gadiem atgriežas atkal. Pārējā laikā mēdzu interesēties par politiku, bet te gan jāsaka, ka vairāk par pasaules politikas norisēm, ne Latvijas. Runājot par aizvadīto praktizēšanas laiku, pie Jums nāk cilvēki no visām vecuma grupām? Jā, nāk jauni un veci. Radies zināms priekšstats, ka lielākoties nāk sievietes. Bet ir bijuši periodi, kad, piemēram, divu nedēļu griezumā ierodas tikai vīrieši. Kāpēc tā notiek, nezinu. Es horoskopiem un zvaigžņu stāvokļiem neticu. Vismaz ne tām muļķībām, ko var izlasīt internetā vai dzirdēt radio.
Kā var enerģētiski sajust cilvēku, konsultējot caur video zvanu?
Ikdienā, pa ielu ejot, es nevienam nepieslēdzos. Tā es to saucu – par “pieslēgšanos”. Caur video zvanu klients vairāk koncentrējas uz mani, tas palīdz sasniegt maksimālu rezultātu. Atkal jāmin līdzība par mātēm un bērniem – mammas taču jūt, kad bērnam ir slikti, vai ne? Nu, lūk. Es arī varu sajust cilvēku pat attālināti – esmu šo spēju uztrenējis. Esmu slinks cilvēks, bet, ja ieraugu kaut ko, kas mani interesē, tad maksimāli sevi tam veltu. Ja kaut ko pamanu cilvēkā, tad iesaku tikai to, ko esmu pats uz sevi aprobējis un pieckārtīgi vai desmitkārtīgi pārbaudījis. Apzināti sevi trenēju pirmos aptuveni piecpadsmit gadus piecas stundas dienā. Nav tā, ka es tagad veiktu kādu īpašu praksi, lai veiktu šo darbu. Nav tā, ka es neēdu vai neguļu, es visu daru tāpat, kā jebkurš cits no mums.
Vai cilvēka veselību var uzlabot ar domu spēku vien? Tas ir visnotaļ populārs jēdziens mūsdienās arvien.
Slikti, protams, nav, ja cilvēks lieki netērē savu enerģiju negācijām. Es runāju tīri no enerģētikas viedokļa – gremdēties negatīvās domās un emocijās ir tāda veltīga enerģijas izšķērdēšana. Fons dzīvē, protams, ietekmē visu. Ja cilvēks daudz nervozē, tas, protams, uz veselību iedarbojas, bet vai visu dzīvē var labot ar pozitīvo domu? Nezinu. Daudz mūs ietekmē arī cilvēki blakus. Ja cilvēks visu laiku dzīvo savā komforta zonā, lai cik tā arī ērta, cilvēks degradējas. Cilvēkam vajadzīga izaugsme, un nevienā komforta zonā tas nav iespējams. Ja problēmu nav, notiek degradācija. Daudz, protams, dod arī cilvēka raksturs. Mūs tāpat ietekmē arī vecāki – katrs esam nākuši no diviem cilvēkiem, un enerģiju nesam līdzi. Esmu uzaudzis tādā ģimenē, kāda bija manējā, līdz ar to esmu tāds, kāds esmu – daru šīs lietas.
Enerģētiku, šķiet, jūtam visi. Kā ir ar mūsdienu cilvēku – esam lielā tehnoloģisko brīnumu enerģijas ietekmē. Vai tas atstāj kādu nospiedumu arī uz veselību, labsajūtu?
Esmu sapratis vienu – ir jādzīvo un jāizdzīvo šajā vidē, citu iespēju nav. Protams, tas viss ir slogs. No otras puses, ja paņemam kosmiskos starojumus, tajos ir daudz lielāka slodze organismam nekā no ierīcēm. Skaidrs, ja visu dienu cilvēks staigās ar telefonu pie auss, no tā nāks liels starojums. Varbūt cilvēka organisms to izturēs – tad labi. Bet varbūt nē. Līdzīgi kā ar smēķēšanu – ja vienreiz cilvēks uzturēsies piedūmotā telpā, nekas nenotiks. Ja tas būs regulāri – sāksies veselības problēmas. Tāpat ar alkoholu. Es pats vispār nelietoju alkoholu. Bet nevis tāpēc, ka tas ir neveselīgi, bet man tas nav interesanti – man tas neko nedod. Es vispār nedzīvoju veselīgi, ja tā var teikt. Nepiederu nekādām klišejām, kur dziednieki dzīvo vientulībā kalna galā, būdiņā. Dzīvoju Rīgā, kur ir netīrs gaiss.
Vai jūtat kopienas sajūtu Latvijas dziednieku pulkā?
Par citiem zinu tikai tik, cik man pastāsta procedūras saņēmēji.

• 
   

  3