Labs rīts. Trešā diena atnesa vēl zaudējumus biedru rindās. No rīta, ar pirmo autobusu uz Rīgu devās Anna. Darbs neļāva doties tālāk. Edgars jau no Rojas visiem aizvien vairāk iepalika aizmugurē. Viņš bija izkopis lielisku zombija gaitu. Sāka sāpēt gan vecās traumas, gan parādījās jaunas, taču manuprāt 30 km rāviens ar vienu īsu atpūtu bija viņa beigu sākums.
Bērzciemā, 10 km aiz muguras mums iepalika vēl 3 gājēji - Mārtiņš, Agris un Rihards. Kad sākās lietus, šie meklējuši glābiņu zem koka. Taču tuvējās mājas saimnieki š redzot apžēlojušies un aicinājuši pie sevis. Tas viss beidzies ar gulēšanu siltā gultā, tēju un cepumiem. Kā beigās izrādījās - punktu lika tikai Rihards, tulznas viņu bija uzvarējušas. Mārtiņš ar Agri nolēma mēģināt iet cik tālu varēs, par spīti tam, ka abiem kājās bija sāpes.