"Kolkā ieradāmies aptuveni 20.45! Šogad, atšķirībā no pagājušā gada, autobuss nesalūza.
Pašā Kolkā autobusa pieturā notika vakara „domes sēde”, kamēr mūsējie iepirkās veikalā „priekšsēdētājs” ar palīgu atskrēja aprunāties. Uzzinot par mūsu maršruta plānu (dienā noiet 30-40km), viņš bolīja acis un piedāvāja savu variantu – divus kilometrus dienā, pa ceļam kārtīgi iekapājot un pieturot bāros. " - Rihards R.

Uz pārgājiena sākumu ieradās 14 gājēji! Gints nokavēja autobusu, bija plānots, ka brauks nākamajā rītā un pārķers mūs.
Piektdienas rītā (28. jūnijā), pirms izbraukšanas vēl pieteicās pēdējā braucēja - Ilze, kura bija nupat izlasījusi info un izlēma vienkārši braukt ar mums uz Kolku! Medaļa par uzdrīkstēšanos un nenobīšanos. Uz to brīdi rēķināju, ka braucējos ir pieteikušies gandrīz 20 cilvēki, taču vēlāk, dienas gaitā, kā jau ierasts, bija dabiskais atbirums - atteicās viens, otrs, trešais, līdz sanācām 15. Tā īsti saskaitījāmies tikai Kolkā, jo iepriekš ar to neiespringu, jo atbrauca jau tāpat tikai tie, kas gribēja un varēja braukt.