Priekšā bija uzdevums - 25 km, vismaz sešās stundās, lai spētu pieturēties pie grafika.

Pa ceļam nācās šķērsot nelielus ūdens šķēršļus, kur meitenes tika pārceltas pāri, lai nebūtu jāslapina kāju prettulznu šķūningi.

Zinu, jau zinu - viens otrs potenciālais "zābaku ārdītājs" var dižoties ar tādu attālumu pāris stundās, taču ne šeit sacensības, ne visiem vienāda fiziskā sagatavotība, ne arī vajadzība skriet tādu gabalu!

Pa ceļam bijām piestājuši Apšuciemā, kur paņēmām pusstundas atpūtu un ieēdām. Tur jau panesās atbilstošās noguruma pakāpes šaurā kolektīva joki. Kā smējām, cilvēkiem, kas sēdēja turpat blakusesošās viesnīcas balkonā, visticamāk bija redzams bars ar primātiem, kas runā dīvainas lietas.
Bet katrs, kas bijis līdzīgās situācijās mūs sapratīs.