"Papildinājām krājumus veikalā, radās doma nedaudz nogriezt un pāriet Lielupes dzelzceļa tiltu. Sākās spekulācijas par tantiņu, nikno suni un divām sāls patronām bisē (kurš uzņems uguni uz sevi?). Galu galā Carnikavas tiltu neviens nevaktē un var cierēt turatpakaļ cik uziet. Realitātē izrādījās sargi abās pusēs, žogs un videokameras. Džeki raustījās par ādu un pāri mūs nelaida. Nu neko, gājām uz autotransporta tiltu. Vēl gan nācās atgriezties, lai atrunātu divus mūsu drosminiekus no Lielupes pārpeldēšanas ar somu pa priekšu." - Rihards R.

Bija vēl otra versija - forsēt upi peldus! Somas jau bija sapakotas un faktiski gatavas peldei, līdz no Ginta un Riharda izskanēja vērtīgs iemesls kādēļ to nedarīt - apsargi varētu kļūt ļoti stresaini un viss beigtos ar to, ka mūs ķeksētu ārā pašvaldības policija. Tas gan tā varētu būt.. Slapjais B plāns arī tika atcelts un devāmies vien riņķī...
Jau bija skaidrs, ka gar šoseju neiesim un Rīgas zīmi izlaidīsim - mēs iesim līdz galam, līdz Brīvības piemineklim! Pēc Lielupes tilta devāmies pa veloceliņu, kur ik pa brīdim ņēmām dažādus "šortkatus" caur mežu, lai mazāka iešana pa asfaltu!