"Lindai ir lūzuma punkts, tikai mūsu motivēšana palīdz pieņemt lēmumu neizstāties. Šāda pieredze ir visvērtīgākā – sevis pārvarēšana, „čerez ņemagu”, caur asarām, bet turpināt iet. Tā rūdās tērauds, velns parāvis. Mārtiņš atver somu un saka – „nu ko, mani mazie narkomāni...” Dažs dabū savu Ibumetina devu. Lindai vairs nedodam, jau ir 2 tabletes dienā bijušas. No sirds žēl skatīties uz cilvēku, kā tas klibodams uzsāk pirmo pārdesmit soļus. Es ar tādām tulznām būtu sen izstājies. Tulznas vispār ir gandrīz katram. Arī es esmu pāris norāvis uz papēžu iekšmalām un pirkstiem – skrienamās botas ar balstiem pretēji pārdevēju domām nebija īsti piemērotas tik garām distancēm (vai arī pārdevējiem izpratne par „pārgājieniem” ir līdzīga sākumā sastaptajiem Kolkas čaļiem). Līdz centram mums ir vēl 2 pieturas. " - Rihards R.

Linda šeit dabūja visspēcīgāko motivācijas apstrādi. Kopīgiem spēkiem viņu motivējām noeit vēl pēdējos kilometrus, jo atskatoties uz to, kas ir izdarīts, šis ir sīkums. Nopietna iekšējā cīņa. Paraudāja, pasmaidīja, taču cēlās un gāja!

Tas ir katra dzīves izaicinājums - pārsteigt, pārspēt un uzvarēt pašam sevi. Ir vieglāk paciest sāpes nekā piespiest sevi pārkāpt pāri savām iedomātajām robežām.