... taču arī viss labais reiz beidzas. Tieši šeit sākās pirmā nopietnā iešana, dažbrīd sniegs gandrīz bija līdz... kājstarpei, un visam pa virsu, tas veda pret kalnu. Centāmies apiet vienu lielāku kalnu, taču kad tas bija izdarīts, secinājām, ka esam veikuši nevajadzīgu līkumu, jo turpat bija taisnāks ceļš.
It kā jau var teikt, ka nekas īpašs - kas ta tur ko nepabrist pa sniegu. Taču šis bija īsts iznīcinātājs. Zem svaigās sniega kārtas apakšā bija sērsna, kas ar somu svaru ļoti viegli lūza. Pārvietošanās ātrums minimāls, spēka patēriņš maksimāls. Šie bija pēdējā laika grūtākie 100 metri, kurus biju pieveicis!

Ja patīk šādi pasākumi, seko šai lapai: http://www.draugiem.lv/streelnieks.lv