"Aizejošās paaudzes testaments"

Mēs esam paaudze, kurai pirms piecdesmit gadiem atņēma ziedošu Tēvzemi.
Aiz katra no mums, vēl dzīvā, stāv simti un tūkstoši svešumā nomocīto. Mēs runājam arī viņu vārdā.
Aiz katra no mums, vēl dzīvā, stāv simti un tūkstoši kas dus Latvijas kapukalnos negandarīti, jo nav piedzīvojuši šo dienu. Mēs runājam arī viņu vārdā.
Mēs esam sirmi. Mēs novecjam. Mēs aizejam. Mēs mirstam.
Mēs runājam uz jums, kas esat jauni un stipri. Tādi, kā pirms piecdesmit gadiem bijām mēs.
Mēs runājam uz jums, kas šogad savu Tēvzemi saņemat atpakaļ.
Tā vairs nav ziedoša. Tā ir novārdzināta un noplicināta.
Tomēr tā ir mūsu Tēvzeme. Vienīgā. Mūžīgā.
Ņemiet, kopiet un augšāmceliet šo zemi, un tā izkops un augšāmcels jūs.
Dziediniet viņas rētas, un arī jūs tiksiet izdziedēti.
Tverieties pie šīs zemes - kā mēs esam tvērušies.
Mīliet šo zemi - kā mēs esam to mīlējuši.
Turiet šo zemi svētu - kā mēs esam to svētu turējuši.
Dodiet šai zemei savu spēku, un tā dos savu spēku jums - tāpat kā mums tā ir devusi.
Visu upuru vārdā mēs lūdzam to jums. Mēs prasām to jums. Mēs ceram uz jums.
Pirms piecdesmit gadiem mums atņēma ziedošu Tēvzemi. Novārfušu un mīlestību lūdzošu jūs to saņemat atpakaļ. Kad jūsu rokās tā atkal kļūs ziedoša, mēs būsim gandarīti.

Mēs ticam jums.
Mēs svētījam jūs.

1991. g. 14. jūnijā.

Ja patīk šādi pasākumi, seko šai lapai: http://www.draugiem.lv/streelnieks.lv