Rīgā mēs ieradāmies 21.00! Tā kā iepriekš biju nopublicējis laiku, kad ieradīsimies Rīgā, mūs tur ieradās sagaidīt mūsu morālais atbalstītājs un cīņu biedrs Jānis Iesalnieks, kurš arī palīdzēja tapt šai bildei!
Šeit esam 6 tikai tādēļ, ka 3 dalībnieki izkāpa pieturās pirms Rīgas, jo tas bija tuvāk mājām, kas ir saprotams.

Kā jau iepriekš teicu, piedzīvojumi ar vilcienu nebeidzās. It kā jau nekas īpašs nevar notikt 4 stundu braucienā pilnā vilcienā. Protams, viss vagons ar aizrautību klausījās mūsu sarunās. Atradāmies pēdējā vagonā, kuram galā bija tualete, tādēļ visi caur mums kursēja uz turieni.
Jau biju nopublicējis sarunas fragmentus, taču te būs plašāks situācijas izklāsts..

Uz tualeti manāmi iereibis kursēja kāds krievu tautības dēlietis. Ieraudzījis mūs, izrādīja ļoti lielu sajūsmu! Smaidīgs tā vairākas reizes gāja uz tualeti (no blakus vagona), līdz kādā reizē ar paštītu džointiņu piesēda pie mums un teica: "Davaj, aizejam sapīpēsim un tad pa vagonu "pa sportisko" pasparingosim ar kādu no jums!" (protams, tas viss notika krievu valodā, taču kā jau sākumā minēju, manas runāšanas spējas mazliet ir par īsu, lai to precīzi atreferētu)
Tas izraisīja sajūsmu mūsu vidū, taču šāds gājiens mums nebij pa prātam un centāmies mierīgi izskaidrot situāciju, ko esam darījuši, ka esam noguruši, lai izaicina kādu citu!
Tas viņam nebija pa prātam, tāpēc bija ļoti neatlaidīgs. Mēģināja tā un šitā.. Sākām ar viņu runāt savādāk, vispirms iepazīties, noskaidrot kas viņš tāds, no kurienes, galu galā - kapēc ir tāds agresīvs. Lūk atzina, ka esot sadzēries, tapēc gribot izkauties. Trenējoties Purvciemā kādā neizrunājamā un neuzrakstāmā cīņas sporta veidā, kur māca kauties pret pūli. Mēs šim izskatoties tādi agresīvi, kas visnotaļ gribot ar kādu meklēt kašķi!

Vārds pa vārdam, šis aizgāja prom, vēl pāris reizes atgriezās pie mums. Kādā brīdī saruna sāka kļūt nedaudz agresīvāka un uzdevu viņam jautājumu:

- "Kādēļ Tu ar mums gribi kauties?"
- "Tāpēc, ka esmu krievs!"