Dziedājām manis sacerēto dziesmu...
***
Pavisam nemanot, kā vēja spārniem,
ir atkal griezies Laika straujais rats,
un sirds, caur sajūtamiem vārdiem,
tver mirkli, lai satiktos ar skatu skats.

Ne tikai dzejas gaišums visus vienos,
un prātu līksmos dziesmas raitā takts,
mēs plauksim rīta ausmas ziedos,
kad paies balta, silta, silta jūlijnakts.

Ir tikai viena, ilgu pilna satikšanās gadā,
te nejūties tu nesaprasts un vecs,
jo tevi dzīvas dzejas vārdi sargā,
un, allaž, līdzsvarā tur drauga plecs.
/Marita Snipke/