Kad mācījos Kuldīgas Viļa Plūdoņa ģimnāzijā, tai skolai bija sauklis: "Kamēr tu stāvi, laiks iet!"
Īsti nezinu, kāpēc latviešu valodas oberfīrere Mārīte Milzere nelēca laukā no savām kostīmbiksēm par šī saukļa nepiedodamo stila kļūdu, bet tas šoreiz nav svarīgi.

Kopš gadsimta sākuma daudz kas ir mainījies. Armijā arī nav obligāti jāiet, nav bezjēdzīgi jāstāv ierindā pēc pavēles, kamēr laiks neapžēlodamies rit... Tomēr svarīgi, mani mīļie, ir tas, ka to saukli var ļoti labi adaptēt mūsdienu sēdošajam dzīvesveidam.