Egils Dambis(Amor vincit omnia)

Egils Dambis – sirdsgudrs dzejnieks, kam katrs radošais darbs kā labu, vērtīgu domu enciklopēdija.
Lai gan autoram nav krietnu zināšanu literatūrmeistarības druvā, dzejas vārsmas pašas nāk no dvēseles dziļumiem, Dieva vārdu uzklausot. Mīlestībā atzīties Egils...

Vīrieša sapnis ir tāda sieva,
Kuru par dievieti gribētos saukt,
Gādīga, mīļa, skaista un vieda,
Ar kuru pasaulei apkārt var braukt.

Piedod un aizmirsti,
Pacenties aizmirst,
Nedomā vairāk
Un vieglāk būs tev.

Savādā naktī grimst ziedu klēpis,
Zvaigznes, kad acīs tev spēlējas, mirdz.
Ūdensrožu baltumā pārklājot tevi,
Kad nerātni satraukta pukst tava sirds.

Tu gāji pār tilta sārtajām liesmām,
Krāsmatām pāri un nerru smiekliem.
Bēgot no mīlas mīlestībai pretī,
Cerot, ka citur kā lielceļš tā būs.

Nometot skrandas atklājās augums,
Kas bija Dieva meistardarbs īsts.
Bez kāda boteksa, plastikas liekas,
Kas sievietei būt par sievieti liedz.

Apsolīto zemi atradu Tevī,
Zemi, tik ilgi ko meklēju es.
Pieglaužot galvu siltajam klēpim,
Jutu, kā sirdī iestājas miers.

Man bija bail no tumsas un rēgiem...
Man bija bail teikt,ko domāju-lai tikai nepateiktu ko"nepareizu"
Man bija bail uzticēties cilvēkiem,jo varēju tikt piemānits un izmantots.
Man bija bail mīlēt,jo varēju tikt sāpināts...
Man bija bail atklāti paust savas jūtas,jo...

Melnais samts saskaldīts gabalos,
Manu sirds lāšu asiņains strauts.
Neizdzerts viskijs pustukšā glāzē,
Dzelžainā loģikā iepinies grauds.

Mūs laulāja Dievs un tā bija nolemts,
Virs zemes, zem zemes un debesīs.
Un kristīja mūs ar uguni, ūdeni,
Ko cilvēku varai nebūs vairs šķir.