Bandinieks likteņa spēlē



Esmu vien bandinieks likteņa spēlē,
Instruments augstākā radītāja rokās.
Nelga un āksts dzīves teātra lugā,
Antiņš bez zirga kam nav nekā.


Varbūt, ka viss ir savādāks plānā,
Radītājs, kuru ir domājis man.
Likteņa šaha gudrajā spēlē,
Kurā visvairāk man iespēju dots.


Nesaudzīgs liktenis - tā tikai liekas,
Caur ērkšķiem uz mērķi kad mani ved.
Augstākā sen jau radītā plānā,
Kurā esmu vien puteklis mazs.


Bandinieks, puteklis iespēju pilns,
Instruments augstākā radītāja rokās.
Ļaujoties, ticot un mīlot dzīvi,
Kurā man nereti nākas pat ciest.


Ciešanas atver dvēselei acis,
Sirds smagos akmeņus noveļot nost.
Saprast man liekot sevi un dzīvi,
Mīlestību tālāk lai varu es dot.
/Egils Dambis/