Tu neesi lieks


Apstājies! Izbeidz! Neraksti vairs!
Galvā domas kā viesulis šalc.
Kam vajadzīgs tas, ko rindās Tu liec,
Ja dzejnieks neesi pat daļēji īsts?


Pietiek būt muļķim! Neraksti vairs!,
Jo viss, ko raksti, nav patiess un īsts.
Tā saka tas, kurš nelasa vairs,
Bet varbūt pat īsti Tevi lasījis nav?


Liekais Tu esi - tā saka kāds,
Nemoki sevi - piebalso prāts.
Galva Tev sāp un nestrādā sirds,
Tad apstājies! Izbeidz! Neraksti vairs!


Vien nedzird prāts, kad runā sirds,
Un dvēsele kliedz, klusēt negribot vairs.
Kā dzērvēm, kas debesīs rudenī kliedz,
Aizliegt likt rindās to nevar neviens.


Turpini rakstīt! - klusi čukst sirds.
Nav dvēsele putns, būrī ko liek.
Nav svarīgi lasa vai nelasa kāds,
Sev un draugiem Tu nebūsi lieks!
/Egils Dambis/