Mīlestības ceļinieks



Pasaules lielceļos, puteņos aukās,
Noguris ceļinieks vientuļi iet.
Mīlestības sēklas dāvinot katram,
Kas vēlas savā sirdī tās sēt.

Kāds paņem vienu, cits lielu sauju,
Kāds vīpsnā un smīnot neņem nemaz.
Lielceļa putekļos ceļinieku grūžot,
Nievājot nicīgi pāri tam kāpj.

Ceļinieks nekurn, vien gurdums acīs,
Rāda cik daudz jau ceļu ir iets
Mīlestības sēklas izsējot, dāvinot,
Katram, kas mīlēt vēlas un būt.

Noguris ceļinieks lielceļa putekļos,
Savādi starojot turpina iet.
Kā pārdabisks tēls, vīzija, sapnis,
Kas reiz satikts vairs neizzūd.
/Egils Dambis/