Tikšanās ar Eņģeli.

Nāk dievišķais eņģelis - negaidīts ciemiņš,Varbūt izglābt mani - no sevis paša.
No kārībām manām, atkarību posta,
Kas aizvien dziļāk mani muklājā velk.

Ai dievišķais eņģeli, kāpēc nenāci agrāk,
Kad biju vēl jauns, un spēka pilns,
Nedevi saprātu neprāta vietā,
Kad jūra līdz ceļiem, pats esmu traks.

Kāpēc atnāci tagad, mūžs kad jau galā,
Kad izbaudīts viss, ko dzīve var dot?
Pats grāvis sevi, un bojājis esmu,
Dēmoniem atļāvis, plosīt pats sevi.

''Tie nebija dēmoni, tā dzīves skola Tava,
Nepazaudēt sirdi, dzīves virpulī straujā,
Pieredzi iegūstot izvērtēt mācēt,
Kas patiesi vērtīgs - kam vērtības nav!''

''Ikvienam grēciniekam ir nākotne dota,
Kā katram svētajam pagātne sava,
Vēl vari dot, daudz palīdzēt citiem,
Ar sirdi savu, ko nav sagrāvis laiks.''
/Egils Dambis/