Ne balts ne melns


Vienā eksemplārā esam mēs katrs,
Tu un es, un arī tas tur,
Bez dalīšanas labā, sliktā, baltā vai melnā,
Bet personības kodolā kas katrā mīt.

Ārējā čaula ir tikai čaula,
Konfekšu papīrīts vairāk nekas,
Būtiskais paslēpts ikvienā ir mūsos,
Kā pērle kas gliemežnīcas dziļumā snauž.

Atvērties spējam ne vienmēr, ne katram,
Tā visu cilvēku būtības sāls,
Varbūt vien dzejā priekšskaru verot,
Atkailināts kļūsti reizēm tu pats.

Tāpēc nav jēgas slavēt, ne noliegt,
Subjektīvs skatījums vienmēr būs tavs.
Baltu vai melnu, vai pērli redzot,
Kas reizē var būt arī spogulis tavs.
/Egils Dambis/