Sirds nesteidzas mīlēt


Sirds nesteidzas mīlēt, sirds negrib vilties,
Bet varbūt prāts to tikai čukst.
Varbūt vēl rētas nesenās sulo,
Un atmiņu dzīlēs sāpīgi sūrst.

Sirds nesteidzas mīlēt, sirds varbūt baidās
Mīļoto zaudēt un bezcerībā krist.
Mīļotam aizejot baltajos sniegos,
No kurienes atpakaļ neatnāk vairs.

Sirds nesteidzas! Sirds mēmi klusē.
Kaut nesaprot kāpēc nemiers to māc.
Kāpēc ilgu putni bez spārniem
Žēli kliedz ne debesīs trauc.

Sirds nesteidzas mīlēt. Sirds klusē un gaida,
Ka debesu brīnums notiks reiz kāds.
Sadziedēs rētas, izdzēsīs atmiņu,
Kura vaļā negrib laist to.
/Egils Dambis/