Durvis

Durvis....tik daudz dažādu durvju,
Ik uz soļa dzīvē kādas durvis,
Mājas, garāžas, veikala, ofisa,
Durvis uz draudzību, durvis uz mīlestību,
Durvis uz mūžību, nāves un dzimšanas sliekšņa.

Durvis bruņās kaltas, un plaši atvērtas,
Kā cilvēku sirdis, slēgtas un vaļā vērtas.
Ik durvīm atslēgas, rokturi, bultas, slēdzenes,
Nereti tikai vienā pusē - savējā...
Radot drošības ilūziju, reizē ieslēdzot sevi pašu,
Nevienu neielaižot, ārā netiekot.

Var klauvēt pie otra sirds durvīm - vai tiksi ielaists?
Varbūt jā, varbūt nē, varbūt mīņāsies pat neklauvējis,
Šaubās, neticības nedrošībā, bailēs tikt neielaistam,
Bailēs pamēģināt, pat ja tās paliks neatvērtas,
Otra sirds durvis, kas gan aiz tām slēpjas?
Pamēģini.....Vismaz būsi mēģinājis....

Spēks, kas atver visas durvis, kas visām sienām cauri iet,
Kam nieks ir slēdzenes un bultas,
Tas šķēršļus nepazīst, pār to pat bailēm varas nav.
Šis spēks ir nāvē ejot, visam dabā dzimstot,
Šis spēks ir Dievam zemi radot,
Viņa dēlam krusta ceļu ejot,
Šis spēks ir - mīlestības spēks.
/Egils Dambis/