Vienotība



Pie Zemes Mātes pieglaužu vaigu,
Kas, svaigi uzarta spēku man dod.
Pērkona Tēvā smeļoties drosmi,
Piecelties krītot un nesalūzt.

Mīļo Māru apskauju maigi,
Zinot, ka svētību savu tā dos.
Laimes Mātes villainē tinoties,
Jūtu, kāds sirdī iestājies miers.

Ar Dabas Māti saplūstu kopā,
Vēja dēli caur mani skrien.
Kā upes straume attīrot mani,
Uguns kvēlo manī un dziest.

Saules meitas pavada mani,
Mīlestībai durvis neaizver ciet.
Negrūž sārtā kā ķeceri mani,
Bet ar Dieviņu draudzēties liek.
/Egils Dambis/