/nedaudz labota no publicētā/ POĒMA...laika griežos. Latvijas proklamēšanas Dienā Dziesmu Svētkus gaidot... Šodien savu valsti redzu bezgali skaistu un jauku, kā dzeltenu pieneņlauku ar sanošiem bišu stropiem.. . Šobrīd savu zemi jūtu caur Vissuma loga rūti, kur mirdzoši zvaigžņu pulki atgādinā pieneņpļavu. . Zeltainā samtā ietinies smažu pilnais pieneņu lauks aicinot vilinā bites saldo medus dāsnumu gūt. . Noziedēs drīz pienenītes un baltām pūkām aizlidos pretī debessu audstumiem sēkliņas pasaulē kaisot. . Viss kas mainās laika griežos cauri iebrauktuves vārtiem. Pazūd tautas dvēselīte,- Izgaist mūsu valodiņa. . Zūdībā reiz aiziet it viss, ko Dieva radība mums dod. Paliek darbs un mīlestība, lai no jauna rastos, kas cits. . Ziedēs atkal pieneņu lauks, smaržos atkal svaiga dvaša. kad no jaunajām sēkliņām saplauks jaunas atvasītes.
Zemes spēku sevī smeļot mums atdzimt varrēs jauna sirds - Līdz ar tautu dvēslīte bez valodiņas nepaliks! <ilga Brenica>
Par Ziedu dvēselēm un Saules Roku, par Gaismas tiltu un varavīksnes loku, kas visus mūs esības ceļos saved kopā uz vienotā labestības tilta- - <ilga Bernica> - - - nobalsojot https://m.facebook.com/story.php
GAISMAS lokā Dvēseles stīgām maigā pieskārienā trauslākā skaņa spēj sirdi man ielīgsmot - - . Krāsojot gammas nedāžādām krāsām, tās ap mani virmo, kā trauksmaini zvani. . Atverot acis saulainanam smaidam izbrīnā redzu pasauli skaistu... . Gaismas lokā pretī ceļas roka un mūzikas taktī skan, klints akmens deja. <ilga Bernica>
Šodienas saulītes pavasarīgā smaidā daba paverot acis pacietīgi gaida vēl siltākus saules starus. . Paveroties debesīs redzu, mājup atlido, mūsu gājputnu bari. Tiem dzīvības instikts no Dieva ticis dots. . Putniem uzdevums liels . Jaunu ligzdu vijot, it visu no jauna sākt - Jaunu dzīvi turpināt pēc dabas likumiem. . Drīz zeme elpot sāks un siltajā dvašā atplaukušie ziedi smaržodami mums jaunus spēkus atnesīs. . Mēs, pateicībā Dievam lūgšanas, pie kājām liek - Lai apzinīgi varam dzīvot pēc sirdsapziņas, Dievam pateicoties. <ilga Bernica>
Sajūtot debesis ar dvēseli savu caur varavīksni vēlos roku sniegt, . jo zvaigžņu pulkā redzu tik vienīgo, kas pretī smaidot apžilbināt spēj. . Vēlos dāvināt tam rozi viskrāšņāko un alkām veldzēties avotā dzidrākā! <ilga Bernica>
Tāli tālu dzīves ceļi krustam, šķērsām izstaigāti - tagad mūža dienās baltās man par visu jādomā. . Dzīve mani mācījusi visām bēdām pāri iet, lai ar galvu paceltu arī vētrā varu skriet. . Citos tagad raugoties domāju, kā man būs rīt, kad laiks sāks mainīties un gadi kā snigi snigs? . Vai pāri kupenām es spēšu kājas izcilāt, lai nebūtu kupenās man vēl pašai jāiekrīt! . Varbūt eņģelis līdzās nāks, manu roku satverot kopsolī ar mani iet, lai pāri simtam tieku!
TIKAI TEV.. Vakardienas skumjām laiks jau plīvuri tin, lai viss nelādzīgais , var izgaist , kā dūmi. . Rīts uz Gaismas stīgām kā ilūzija trauc jaunu dienu izvest cauri nakts tumsībai. . Eņģelis Tev glezno daudzkrāsainu dzīvi, lai nekas netrūktu Tavai dvēselītei. . Jēzus roka līdzās dzīves ceļos aizved. lai Tu nepakluptu uz ceļa slidenā. <ilga Bernica>
Pēc Jaungada nesen uz ielas satiku paziņu. Viņa mani apstādinot ,sajūsmā saka: - Ja tu zinātu! - Kā man patīk mans vīrs!!!... * Es viņam šorīt sacīju:- - Cik labi Mīļais, ka man allaž līdzās esi Tu! Varu caur Tevi, kā puķe plaukt! - - .Tavi pieskārieni un skūpsti, . kā ūdens trīsa liedagā, . kā vētra bērzu galotnēs - -šūpo mani un nes. * Skatiens Tavs augšup ceļ. Tavs smaids azotē manā sildās un svētlaimes sajūtas dod! Es bez Tevis nebūtu nekas! - - Viņš pašasproāmi vienā mierā atbildēja: - Ak, Tu mana SNIEGROZĪTE! < Ilga Bernica>
Lieki ir vēl ko bilst; stundas ik dienu dilst - saulīte skopa jau un lietus ik brīdi līst. . Daža reta pārsla parādās un kūst - skumji ap sirdi kļūst pelēks asfalts kad žūst. . Gaidu pilna ik diena kamēr Ziemassvētki un Jaunais Gads būs klāt. nācis mūs priecināt. . Tagad vēl satraukums mums, kad jauna ziņa nāks - drīz Kristus bērniņš dzims un visas bēdas rims. . Lai vaļā veram durvis un svētku prieks iekšā nāk, mēs Jēzus bērnu sveiksim ar gavilēm un dziesmu! ilga Bernica. vēlētos atauksmi savām vārsmām... varbūt velti traucēju?
Viesu grāmata (30)
POĒMA...laika griežos.
Latvijas proklamēšanas Dienā
Šodien savu valsti redzu
bezgali skaistu un jauku,
kā dzeltenu pieneņlauku
ar sanošiem bišu stropiem..
.
Šobrīd savu zemi jūtu
caur Vissuma loga rūti,
kur mirdzoši zvaigžņu pulki
atgādinā pieneņpļavu.
.
Zeltainā samtā ietinies
smažu pilnais pieneņu lauks
aicinot vilinā bites
saldo medus dāsnumu gūt.
.
Noziedēs drīz pienenītes
un baltām pūkām aizlidos
pretī debessu audstumiem
sēkliņas pasaulē kaisot.
.
Viss kas mainās laika griežos
cauri iebrauktuves vārtiem.
Pazūd tautas dvēselīte,-
Izgaist mūsu valodiņa.
.
Zūdībā reiz aiziet it viss,
ko Dieva radība mums dod.
Paliek darbs un mīlestība,
lai no jauna rastos, kas cits.
.
Ziedēs atkal pieneņu lauks,
smaržos atkal svaiga dvaša.
kad no jaunajām sēkliņām
saplauks jaunas atvasītes.
Zemes spēku sevī smeļot
mums atdzimt varrēs jauna sirds -
Līdz ar tautu dvēslīte
bez valodiņas nepaliks!
<ilga
par Gaismas tiltu un varavīksnes loku,
kas visus mūs esības ceļos saved
kopā uz vienotā labestības tilta- -
<ilga
Dvēseles stīgām
maigā pieskārienā
trauslākā skaņa spēj
sirdi man ielīgsmot - -
.
Krāsojot gammas
nedāžādām krāsām,
tās ap mani virmo,
kā trauksmaini zvani.
.
Atverot acis
saulainanam smaidam
izbrīnā redzu
pasauli skaistu...
.
Gaismas lokā
pretī ceļas roka
un mūzikas taktī
skan, klints akmens deja.
<ilga
dienā
DZĪVOT pēc sirdsapziņas
Šodienas saulītes
pavasarīgā smaidā
daba paverot acis
pacietīgi gaida vēl
siltākus saules starus.
.
Paveroties debesīs
redzu, mājup atlido,
mūsu gājputnu bari.
Tiem dzīvības instikts
no Dieva ticis dots.
.
Putniem uzdevums liels .
Jaunu ligzdu vijot,
it visu no jauna sākt -
Jaunu dzīvi turpināt
pēc dabas likumiem.
.
Drīz zeme elpot sāks
un siltajā dvašā
atplaukušie ziedi
smaržodami mums
jaunus spēkus atnesīs.
.
Mēs, pateicībā Dievam
lūgšanas, pie kājām liek -
Lai apzinīgi varam
dzīvot pēc sirdsapziņas,
Dievam pateicoties.
<ilga
Dāvinu Jums
Sajūtot debesis
ar dvēseli savu
caur varavīksni
vēlos roku sniegt,
.
jo zvaigžņu pulkā
redzu tik vienīgo,
kas pretī smaidot
apžilbināt spēj.
.
Vēlos dāvināt tam
rozi viskrāšņāko
un alkām veldzēties
avotā dzidrākā!
<ilga
Tāli tālu dzīves ceļi
krustam, šķērsām izstaigāti -
tagad mūža dienās baltās
man par visu jādomā.
.
Dzīve mani mācījusi
visām bēdām pāri iet,
lai ar galvu paceltu
arī vētrā varu skriet.
.
Citos tagad raugoties
domāju, kā man būs rīt,
kad laiks sāks mainīties
un gadi kā snigi snigs?
.
Vai pāri kupenām es
spēšu kājas izcilāt,
lai nebūtu kupenās
man vēl pašai jāiekrīt!
.
Varbūt eņģelis līdzās nāks,
manu roku satverot
kopsolī ar mani iet,
lai pāri simtam tieku!
<ilga
TIKAI TEV..
Vakardienas skumjām
laiks jau plīvuri tin,
lai viss nelādzīgais ,
var izgaist , kā dūmi.
.
Rīts uz Gaismas stīgām
kā ilūzija trauc
jaunu dienu izvest
cauri nakts tumsībai.
.
Eņģelis Tev glezno
daudzkrāsainu dzīvi,
lai nekas netrūktu
Tavai dvēselītei.
.
Jēzus roka līdzās
dzīves ceļos aizved.
lai Tu nepakluptu
uz ceļa slidenā.
<ilga
Pēc Jaungada nesen uz ielas satiku paziņu.
Viņa mani apstādinot ,sajūsmā saka: -
Ja tu zinātu! - Kā man patīk mans vīrs!!!...
*
Es viņam šorīt sacīju:- -
Cik labi Mīļais, ka man allaž līdzās esi Tu!
Varu caur Tevi, kā puķe plaukt!
- - .Tavi pieskārieni un skūpsti,
. kā ūdens trīsa liedagā,
. kā vētra bērzu galotnēs
- -šūpo mani un nes.
*
Skatiens Tavs augšup ceļ.
Tavs smaids azotē manā
sildās un svētlaimes sajūtas dod!
Es bez Tevis nebūtu nekas!
- - Viņš pašasproāmi
vienā mierā atbildēja: -
Ak, Tu mana SNIEGROZĪTE!
< Ilga
Lieki ir vēl ko bilst;
stundas ik dienu dilst -
saulīte skopa jau
un lietus ik brīdi līst.
.
Daža reta pārsla
parādās un kūst -
skumji ap sirdi kļūst
pelēks asfalts kad žūst.
.
Gaidu pilna ik diena
kamēr Ziemassvētki
un Jaunais Gads būs klāt.
nācis mūs priecināt.
.
Tagad vēl satraukums mums,
kad jauna ziņa nāks -
drīz Kristus bērniņš dzims
un visas bēdas rims.
.
Lai vaļā veram durvis
un svētku prieks iekšā nāk,
mēs Jēzus bērnu sveiksim
ar gavilēm un dziesmu!
ilga Bernica.