❀ৣ❀ৣৢ❀ৣ ৢ❀ৣৢ - Vienkārši PALDIES, ka esi man šeit un tagad. Cik tas ir mīļi labu sacīt un saklausīt! No sirds izdzīvo ik mirkli, jo tas vairs neatgriezīsies. Dzīve ir kā neatvērta dāvana, tāpēc baudīsim šo dieniņu, ko Dievs ir dāvājis mums! Lai cik tas būtu arī dīvaini Tu esi mana dzīve, kā brīnišķīgs mirklis. Mirklis, kad dzīve, kā pasaka šķiet, kad gribas, kā putnam izplest spārnus, un traukties augstu debesīs. Tu esi mana dzīve, ziedoša pļava, kas rasas pielieta, rītausmā mirdz. Tu esi saulstars, kas sasildīt spēj, dienās kad apkārt, viss pelēks un drūms. Tu esi mans sirdspuksts un dvēseles zieds. Tu esi mans mirklis, kas nebeidzas..... ══════════════════════════════════════════ ✿ ✿ ✿═══ ════════════════════════════ ✿ ✿ ✿═══ * Mums katram sava svētā vieta, mums katram savs sirds altāris, ko ceļam Dievu klusi lūdzot no Mīlestības ziedlapām. No aizgājušām baltām dienām, no prieka siltām asarām, no laimes dzīpariņiem košiem, kas skaistos mirkļus kopā sien... Lai mīļiem un skaistiem mirkļiem piepildīta Tava diena...Lai Vasaras noskaņa mājo Tavās domās un sirsniņā!!!!
Lai katram rītam smaidošas ir acis, Lai dienu smaids kā saulespuķe plaukst, Lai vakari ar vijoļspēli atnāk, Bet nakšu klusumam lai silta balss! Un darbdienām lai dūjas vieglie spārni, Bet brīvdienas ar linu ziediem zied, Lai laika zirgiem takas neparastas Un katrs mirklis prom kā saule riet! / Nadīna Liepiņa/
Ik lāse, kas pasaulē norit, nav velta. Vienalga, vai no satumsušas debesmalas, vai pār tavu vaigu. Ik lāsē, ir kaut kas debešķīgs un vienreizējs. Varbūt tā ir tev domāta debess asariņa - valgums un reizē prieks? Ik lāsi savā skatienā pavadi ar mīlestību, jo, iespējams, pavisam drīz, tā sastaps citu skatienu... Būs rudens - zeltains, krāsains, jā, arī slapjš. Bet pasaudzē to lāsi, ar glāstu un - ar mīlestību. /Marita Snipke/
Ar dzīves krāsām pierakstītas, Kad visas dienu lapas šķiet, Kāds mirklis gaiss tās pulcē kopā, Un dzīves grāmatā liek siet. Šķir domas vēlreiz laika lapas Un viņās mūžs no jauna zied, Caur atmiņām, kas tā kā pļava, Kur drīkst vien basām kājām iet... (K.Apškrūma)
Atļaujies sevi dāvināt - ar prieku un tāpat vien. Tad redzēsi - pazūd bēdas, mazas laimītes pretī skrien! Atļaujies saņemt un nobaudīt gan saldo, gan rūgteno kausu, jo pildīts no sirds tas ar mīļumu vien, lai priekā to tukšotu sausu ! Uzdrīksties, esot un pastāvot, padomu sajust sevī ! Atveries, uzticies, paļaujies; Mīlestība - ar Tevi ! ( Gita Āboliņa )
kaut ko neaizskartu kaut ko neaizsniedzamu tik baltu baltu
kā eņģeļa spārnu tumsā kā dziesmas stīgu klusumā dzidrā kā mīlestību visam mūžam kā sirdssiltumu - kas neizzūd vējos un sniegos salā un lietū
kaut ko neaizsniedzamu - baltu kaut ko neaizskartu un maigu novēli man novēli man un es tev un es tev novēlēšu - ieklausies dziedi - lai dvēsele tava skan...
Viesu grāmata (388)
════════════════════════════ ✿ ✿ ✿═══
Lai mīļiem un skaistiem mirkļiem piepildīta Tava diena...Lai Vasaras noskaņa mājo Tavās domās un sirsniņā!!!!
Lai katram rītam smaidošas ir acis,
Lai dienu smaids kā saulespuķe plaukst,
Lai vakari ar vijoļspēli atnāk,
Bet nakšu klusumam lai silta balss!
Un darbdienām lai dūjas vieglie spārni,
Bet brīvdienas ar linu ziediem zied,
Lai laika zirgiem takas neparastas
Un katrs mirklis prom kā saule riet!
/ Nadīna Liepiņa/
Ik lāse,
kas pasaulē norit, nav velta.
Vienalga,
vai no satumsušas debesmalas,
vai pār tavu vaigu.
Ik lāsē,
ir kaut kas debešķīgs un vienreizējs.
Varbūt
tā ir tev domāta debess asariņa -
valgums un reizē prieks?
Ik lāsi
savā skatienā pavadi ar mīlestību,
jo, iespējams, pavisam drīz,
tā sastaps citu skatienu...
Būs rudens - zeltains, krāsains,
jā, arī slapjš.
Bet pasaudzē to lāsi,
ar glāstu un -
ar mīlestību.
/Marita Snipke/
Ar dzīves krāsām pierakstītas,
Kad visas dienu lapas šķiet,
Kāds mirklis gaiss tās pulcē kopā,
Un dzīves grāmatā liek siet.
Šķir domas vēlreiz laika lapas
Un viņās mūžs no jauna zied,
Caur atmiņām, kas tā kā pļava,
Kur drīkst vien basām kājām iet...
(K.Apškrūma)
Atļaujies sevi dāvināt -
ar prieku un tāpat vien.
Tad redzēsi - pazūd bēdas,
mazas laimītes pretī skrien!
Atļaujies saņemt un nobaudīt
gan saldo, gan rūgteno kausu,
jo pildīts no sirds tas ar mīļumu vien,
lai priekā to tukšotu sausu !
Uzdrīksties, esot un pastāvot,
padomu sajust sevī !
Atveries, uzticies, paļaujies;
Mīlestība - ar Tevi !
( Gita Āboliņa )
kaut ko neaizskartu
kaut ko neaizsniedzamu
tik baltu baltu
kā eņģeļa spārnu tumsā
kā dziesmas stīgu klusumā dzidrā
kā mīlestību visam mūžam
kā sirdssiltumu - kas neizzūd
vējos un sniegos
salā un lietū
kaut ko neaizsniedzamu - baltu
kaut ko neaizskartu un maigu
novēli man
novēli man
un es tev
un es tev
novēlēšu -
ieklausies
dziedi - lai dvēsele tava skan...
Inese Tora