Kad mēs tikāmies lietus lija
Lietus nemanāms un sīks
Lietus lūpas tev noskulpstija
Un es biju greizsirdīgs....

Un kad projām no tevis es eju
Vienmēr vēlos lai nepārstāj līt
Tavas lūpas un rokas un seju
Tikai lietus drīkst noskulpstīt...

Neprasi man, kas būs rīt...
Neprasi, kā vēlāk būs...
Jo vienīgais ,ko zinu zinu ir tas,
Ka baidos tevi pazaudēt...
Jo vienīgais ko gribētu ,kaut no tevis dzirdētu -
Ka ilgojies, skumsti un mīli mani...