Arī pasākuma vadītājai Megijai ir sakrājies daudz jautājumu, taču viņai nākas nogaidīt, kad sarunā iestāsies kaut neliela pauze.
Spraigās sarunās, jokojot un omulīgi tērzējot aizrit gandrīz divas stundas. Tas ir ievērojami vairāk, nekā sākumā bija paredzēts. Tikšanās organizatore Agrita Brūna ar gandarījumu atzīst, ka pasākums ir izdevies godam. Jautāts par paša izjūtām pēc pirmās tikšanās ar lasītājiem, ViVo pasmaida: „Tās bija īstas ugunskristības. Lai gan mēdz teikt, ka mājās pat sienas palīdz, tā gluži nav. Paša skolā uzstāties nav viegli. Tas nebūt nenozīmē, ka citās skolās var būt nevērīgāks. Taču savā skolā, ja izgāzīšos, man ar to būs jāsadzīvo arī ikdienā.”
Nepilnu nedēļu pēc tikšanās Pumpuros ViVo devās uz tikšanos ar lasītājiem Cēsīs, bet „tas jau ir cits stāsts un stāstāms citu reizi” (M. Ende).