Paldies par foršo pārsteigumu diviem rūķiem pirms LustīgsKoronBalles!
Paldies Gunta Menģele

Tu man lūdzi... Lūdzu!

Zem sniega guļ sāpe, tā mana, tā sāp.
Bet daudzi nezinot virsū tai kāpj.
Tā paciešas, gaida, tā cenšas, tā smaida,
Bet guļ tā zem sniega, jo nav, kas to gaida.

Es guļu tai blakus, bet Tu jau to zini,
Mēs visur, visur esam abi divi.
Bet apklāj to sniegs un cilvēku bēdas.
Tie nezina mūsu priekus un bēdas.

Un pienāks brīdis, kad kusīs sniegs,
Un diez vai tad būs atrodams prieks.
Tā būs tik ļoti salusi ilgi,
Ka nelīdzēs saule un jauni vairs tilti.

Es gulēšu blakus, lai atkal klāj sniegs.
Dvēseli manu, un izgaist mans prieks!

Piestājies, paskaties, atkal jau snieg.
Es smejos, bet spēka man nepietiek.
Es baidos, es negribu, lai mums salst.
Es baidos, kāds būs pasaules gals...!?