Es atgūlos pļavā un ieklausos dabu.
Nu, ko? Ko es te pakritis daru?
Jūs jau ziniet, kā vajag būt.
Tad savāciet pļavu un visu, ko mana sirds jūt.

Skalojiet kambarus,
Dīrājiet jūtas.
Un pļavas pataisiet vienādi brūnas.

Lai viss būtu rāmjos, tā, kā jums tīk,
Un neko vairs nevajag izmainīt.