Zanda Bērziņa, ja vajag Radziņa (53)

Kad izlasīju Jūsu komentāru, man kļuva kauns. Bet ne jau par sevi. Vairāk par Jums un citiem, kuriem tik jauki, mīļi un uzjautrinoši šķiet noskatīties, kā mazs kaķītis, lai dabūtu paēst, spiests ar visu savu ķermenīti gulēt slapjā bļodā. Iedomājieties mazu bērniņu viņa vietā - Jums tas liktos tikpat jauki, mīļi, sirsnīgi? Ja tā, tad Jūs esat vienkārši nežēlīga. Es savam mazajam kaķītim ilgi devu ēst no pavisam maza trauciņa, kas gan vienmēr bija piepildīts. Puncis bija pilns un ķepiņas sausas un siltas.

Zanda, vispirms, es nesiroju pa albumiem, bārstot savas pamācības pa labi un kreisi. Ja rakstu kāda drauga albumā komentāru, tad tie ir pozitīvi. Bet, ja Jūs liekat savas galerijas publiskai apskatei, tad ir jārēķinās ar to, ka visiem cilvēkiem nav vienāda emocionālā uztvere, ka tas, kas vienam var likties brīnišķīgi, citā var arī neizsaukt sajūsmu, bet, varbūt, žēlumu vai kādu citu atbilstošu emociju. Līdz šim nebiju pat iedomājusies, ka tas ir kas nosodāms un ētiski nepieļaujams. Bet, Zanda, ja Jums ir pieņemami tikai sajūsmas pilni komentāri, ir taču iespēja, ievietojot galeriju, nospiest podziņu: rādīt tikai draugiem. Tad Jūsu sirds būs mierīga, ka kaut kur pēkšņi neparādīsies tāda nekrietna neliete kā es, ar savu, atšķirīgu viedokli. Man gan būtu mazliet žēl, jo Jūsu bildes šad tad kāds iepludina manā redzes lokā un man tās patīk. Lai veicas mazajam kaķa bērnam, lai aug liels un skaists!