Mans stāsts par grupu "A-europa"
5 attēli • 27. okt 2018 23:08
Šo dienu gaidīju ilgi un šai dienai ir arī savs stāts. Savulaik, kad man bija 13 gadi, vēl mazs zēns, kas meklē dzīvē savu ceļu, kādā avīzē atradu afišu "Ventspils Olimpiskajā Centrā uzstāsies grupa "A-Europa". "
Saku mammai, ka vēlētos šo koncertu apmeklēt. Ar vienu reizi pietika, lai kļūtu par fanu.
Jau nedaudz vēlāk tādos žurnālos kā "Puff" un "Sīrups" tika publicēts konkurss, kā rezultātā va...VairākŠo dienu gaidīju ilgi un šai dienai ir arī savs stāts. Savulaik, kad man bija 13 gadi, vēl mazs zēns, kas meklē dzīvē savu ceļu, kādā avīzē atradu afišu "Ventspils Olimpiskajā Centrā uzstāsies grupa "A-Europa". "
Saku mammai, ka vēlētos šo koncertu apmeklēt. Ar vienu reizi pietika, lai kļūtu par fanu.
Jau nedaudz vēlāk tādos žurnālos kā "Puff" un "Sīrups" tika publicēts konkurss, kā rezultātā varēja laimēt tikšanos ar grupu "A-Europa". Likteņa sakritība, bet es uzvarēju un devos uz tolaik Rīgas populāro klubu "Pulkvedim neviens neraksta". Diemžēl, mājās devos ar rūgtumu sirdī, jo grupas solists neieradās. Mana mamma, būdama neatladīga sieviete, sarunāja ar menedžeri Uldi Supi atkārtotu tikšanos ar pilnu grupas sastāvu. Gaidot nolikto datumu, tikām uzaicināti vēl arī uz koncertu Ogres estrādē un Liepājā uz "Liepājas dzintars".
Bet nu par leģendāro tikšanos 2003. gada 30.oktobrī Kuldīgas Kultūras namā, kur BEIDZOT satiku arī pašu Duboka kungu.
Tas man bija liels notikums, kā bērnam, ko atminēties visu mūžu.
Bija jāpaiet 15 gadiem, lai vēlreiz satiktu Artūru Duboku Liepājas Olimpiskā Centra "Rožu zālē" pēc solo konceta "Tuvumā tālumā".
Nekas jau nav mainījies, Artūrs kļuvis jaunāks, es kļuvis vecāks, bet viss ir tā pat kā pirms 15 gadiem.
Paldies Tev, Artūr, par sajūtām, kas mani pavada visus šos gadus. Ceru, ka kādreiz vēl tiksimies, iespējams pēc nākamajiem 15.
Ķepiņām auksti
Rap Gam
