Jānis Lūciņš (36)

1 attēls • 27. jūn 2020 11:30

Nestāšos ceļā, vien pavaicāšu kurp
Krāsmatās vakarsaule rietu zīmē.
Viens skats, jau atmiņas sāk garām skriet,
Uz baltas lapas sagūstīt vēlos.

Acis aizvērtas, pelnos duss miers,
Ir tik viegli beidzot būt pašam.
Viss bijušais snauž mūsos pašos,
Nav ienaidnieks laiks, bet gan draugs.

Jans Ikes
2020

• 
  Atmiņas Nestāšos ce…

  1