Jānis Veinbergs

Ak, atmiņas, patīkamie mirkļi
Kur gan lai tos satiek?
Tos neizdzīvo murgos
Un laiks nedāvina.

Ak, mūziņ, lūdzu, lūdzu atvaino
Ka slinkumam devu sev vaļu
Es Tev čukstēju no sapņa
Ceļoties tverot papīru ar pildspalvu pierakstīt.

Skumju nav, vienīgi domas žiglas
Skrien pie lūpām un kļaujas
Kamēr Tu bubini sabiedrībai prātos
Savas raizes pamatotās.

Gāzi grīdā trauca laiks, liks - sliktajiem mirt?
Mirkt brutālismā dievinu, dimdinu: " All Roads Lead Home / Visi ceļi uz mājām vai Ride forever/ Braucam mūžam".
Mūkam skatīt: "Ātrs un Bez Žēlestības: Hobs un Šovs", sakiet - patika vai nepatika?
Nelika vilties spraigā...

Mēs neizģērbāmies
Bet sapratām, ka varam
Viens otram kaut kur erotismā
Viens otram tepat gultā

Ilzei bija draugs, kurš skūpsta
Šarlotei deja un graciozs augums
Artūram viens dēls Rīgā
Mairai - sirdī princis īsts
Elvitai - miklums ārvalstī
Raivim - suns, kurš gudrs un mīļš
Tikai Jūtu Vitamīnam kaut kā pietrūka
...Jūtu Vitamīnam bija smadzenes bez finansiālā.
Jūtu...

Mēneša dienas un mēneša naktis
Draudīgi ātri skrien laiks
Neskaitāmiem fotogrāfiju, fobiju un burtu
Neskaitāmiem ideju, bet Tu esi cietumnieks...

Šis būs tas parastais dzejolis
Par to, ka aizliegta lepnība
Par to, ka laime ir blakām
Un to var sajust cienot.

Mīlestības šizofrēnija pastāv tikai salauztajām sirdīm, sienām – spiegi glūn.
Gan nodevība ar meliem smagi satrieca, salieca – skatu uz daiļavām!
Daiļām stervām var sirdi ziedot, kamēr šī prata sakārdināt G U R Ķ I.
Griķi ar pipariem vien iznāca, kamēr ar gadiem...

Šajā pusnaktī tu bildināji,
Uz šīs ēkas zvaigžņotā jumta,
Šīs romantikas apskauta.
Patreiz šajā tumsā es paņēmu tevi klēpī kā līgavu,
Starp vīzijām un realitāti klīstam,
Pie atbildības sajūtas pierodam,