Pēc ironiskās dziesmiņas «Izvēle» publicēšanas secināju, ka daudziem vēstījums palika nesaprasts. Neizpratne sen vairs neizbrīna, bet īsumā atbildēšu uz minēto neizprati simbolizējošo jautājumu – ko tu ar to gribēji pateikt?
Pirmkārt, ko vēlējos, to arī pateicu....
Leonards Inkins
Šis lietotājs nevēlas saņemt dāvanas!
Medaļas
Piedalās grupā
Pēdējo reizi manīts
2. sep 22:05
Autora raksti
Raksti 613 · Sekotāji 6959
Lasīt, lasīt, lasīt!
Cik tas vienkārši un labi!
Rakstīt, rakstīt, rakstīt!
Kā tas apgrūtina mani!
Smagi vārdi bieži gadās –
Grūti cilāt, daži badās.
1983
Cik tas vienkārši un labi!
Rakstīt, rakstīt, rakstīt!
Kā tas apgrūtina mani!
Smagi vārdi bieži gadās –
Grūti cilāt, daži badās.
1983
Kaut ko tādu nespēju es saprast,
Kā var dzīvi nemīlēt,
Kā var mīlas smago nastu
Vienā brīdī pazaudēt?
Var jau būt, ka, kādu krāpjot,
Arī sevi apzogam;
Cik tad ir to tīro siržu,
Kurām ticam, piedodam?
1983
Kā var dzīvi nemīlēt,
Kā var mīlas smago nastu
Vienā brīdī pazaudēt?
Var jau būt, ka, kādu krāpjot,
Arī sevi apzogam;
Cik tad ir to tīro siržu,
Kurām ticam, piedodam?
1983
Klausies,
Vai dzirdi –
Zeme dun!
Kam domātas šīs skaņas?
Ko spēj tās jaunu pavēstīt?
Bet varbūt klauvē kāds,
Kurš dzīvē pietiekami rāts
Un tagad meklē, kur lielāks sārts?
Vai dzirdi –
Zeme dun!
Kam domātas šīs skaņas?
Ko spēj tās jaunu pavēstīt?
Bet varbūt klauvē kāds,
Kurš dzīvē pietiekami rāts
Un tagad meklē, kur lielāks sārts?
Cik savādi ir klusēt, kad klusēt tev neliedz.
Cik savādi ir dzirdēt, ko nedzird it neviens.
Cik savādi ir redzēt, ko neredzēsi vairs,
Un apzināties to, ka pagājis tavs laiks.
Muļķīgi ir vienmēr uz citiem paļauties,
Muļķīgi ir cerēt, ka atkal laimēsies.
Cik vienkārši...
Cik savādi ir dzirdēt, ko nedzird it neviens.
Cik savādi ir redzēt, ko neredzēsi vairs,
Un apzināties to, ka pagājis tavs laiks.
Muļķīgi ir vienmēr uz citiem paļauties,
Muļķīgi ir cerēt, ka atkal laimēsies.
Cik vienkārši...
Dzīve ir skaista,
Brīžiem pat jauka.
Dzīve ir dzīve,
To apzinos es.
«Es» – tas skan lepni,
Kad rimuši vēji.
«Es» – tā ir balva
Un «paldies» tas ir.
Vēlreiz es atgriežos
Nedienu dienā.
Murgoju naktīs,
Un dienā nāk, miegs.
Skaista ir dzīve,
Pat jauka tā ir.
Kāpēc...
Brīžiem pat jauka.
Dzīve ir dzīve,
To apzinos es.
«Es» – tas skan lepni,
Kad rimuši vēji.
«Es» – tā ir balva
Un «paldies» tas ir.
Vēlreiz es atgriežos
Nedienu dienā.
Murgoju naktīs,
Un dienā nāk, miegs.
Skaista ir dzīve,
Pat jauka tā ir.
Kāpēc...
Vai zini tu, kā rodas dzeja,
Kam domāta tā ir?
Kur sākas mīlestības upe,
Kur greizsirdībai spēks?
1983
Kam domāta tā ir?
Kur sākas mīlestības upe,
Kur greizsirdībai spēks?
1983
«Aizejot nodzēsiet gaismu,»
Stāv rakstīts uz sienām.
Izslēdziet sirdis, aizejot prom,
Varbūt tad retāk jūs pārdomas tirdīs,
Varbūt tad vieglāk būs uzvaras gūt.
Atstājiet tīro un gaišo,
Neņemiet līdzi, kas nepieder jums.
Ziedojiet skaistākā vārdā un lūdziet
Dievu,...
Stāv rakstīts uz sienām.
Izslēdziet sirdis, aizejot prom,
Varbūt tad retāk jūs pārdomas tirdīs,
Varbūt tad vieglāk būs uzvaras gūt.
Atstājiet tīro un gaišo,
Neņemiet līdzi, kas nepieder jums.
Ziedojiet skaistākā vārdā un lūdziet
Dievu,...
Atbalsti un balso!
https://slageris.lv/
Nr. 4314
SLV 17488
«Avots»
Dzied – Kristīne Bīmane un Ingemārs Palens
Mūzika – Leonards Inkins
Dzeja – Andrejs Balodis
https://slageris.lv/
Nr. 4314
SLV 17488
«Avots»
Dzied – Kristīne Bīmane un Ingemārs Palens
Mūzika – Leonards Inkins
Dzeja – Andrejs Balodis