https://twitter.com/Edvinovics
Atsauksme pēc pirmās parādīšanās televīzijā raidījumā "Šeit un tagad" 2010. gadā, kurp mani uzaicināja Solvita Vektere. "Noskatījos šī gada septembrī TV raidījumu, kurā Māris Ābele stāstīja par dziedniecību. Tas mani ieinteresēja, jo no padomju laikiem mani nomoka kāda ādas kaite - sarkani plankumi uz ādas ( kājām, rokām, muguras, vēdera ) un kuri mežonīgi niez pie saskarsmes ar ūdeni vai svīstot, kuri te samazinās, te palielinās ( it sevišķi pilnmēness laikā un stresa situācijās ). Padomju laikā divas reizes gulēju slimnīcā Maskavas ielā. Tad špricēja vēnā magnēziju, špricēja B vitamīnu kompleksus un uz bojātām ādas vietām smērēja zaļganpelēku ziedi, kura pēc smaržas un izskata atgādināja Višņevska ziedi. Guļot slimnīcā, kaite nepārgāja pilnībā, bet samazinājās, bet izejot no slimnīcas pēc nedēļām divām - trim sākās viss no jauna. Ārsti bezpalīdzībā plātīja rokas un teica, lai meklēju palīdzību pie tautas dziedniekiem. Kāda sieviete ieteica vārdotāju, kura dzīvoja Ojāra Vācieša ielā, tepat Rīgā, Apmeklējot viņu, tā aizdedzināja sveci un skaitīja kādu lūgšanu un tad lasīja kaišu nosaukumus, kuri bija ierakstīti kladē un uz violeta papīra ar baltu krītu vilka krustus. Ejot pie viņas man bija jāņem līdzi cukurs, cūku tauku paciņa un tīrs ūdens, ko viņa apvārdoja un vakaros tas bija jālieto noteiktās devās kā arī jāskaita pantiņš un jāveic manipulācijas ar roku. Bet nekādu rezultātu tas nedeva. Tad biju pie Elejas Veronikas, kura teica ka man ir piena alerģija. kādu pusgadu vai vairāk uzturā nelietoju pienu un tā produktus - bez rezultātiem, bet kaite ar vien pletās plašumā.Tad biju pie Ilzes jansones, kura pateica, ka man netīras ( skābas ) asinis, uzturā sāku lietot salveo pulveri, jogurtus un klijas. Bija uzlabojums pēc vairākiem mēnešiem, bet man apnika visu to lietot un sākās viss no jauna, tad atsāku lietot bet nekas nemainījās. Tad biju pie Ziedoņa Kārkliņa, viņam bija aizdomas par aizkuņģa dziedzera nepareizu darbību, viņš veica Reiki. No Ziedoņa rokām manipulācijas laikā sajutu siltu patīkamu siltumu, lai gan bija vēss, knapi aizbraucu līdz vasarnīcai Saulkrastos ( ap 10 km ), jo nāca ļoti miegs un vēderā vairāk kā divas dienas sajutu patīkamu siltumu, bet uz ādas nekas nemainījās. Bet pēdējā gada laikā sarkanais laukums bija pārņēmis visu vēderu un muguru, sajūta bija ka āda "deg" un vakaros bija ļoti liela nieze, bet pēc mazgāšanās vispār nezināju, kur likties...Tā es "Draugos" atradu Māri Ābeli, piezvanīju viņam un jau nākošajā dienā ierados pie viņa dzīvoklī Rīgā, Vienības igatvē. Atgūlos uz kušetes un kreisajā rokā tika ielikts liels dzintara gabals. Tad viņš veica manipulācijas , bet neko nejutu. Nākošajā dienā ierados atkal, bet nu jau no rokas jutu patīkamu siltumu. Nedēļu bija pārtraukumsun biju vienu reizi. Tagad apsārtoms ir stipri samazinājies, bet vietām vispār gandrīz izzudis - var ieraudzīt vienīgi spēcīgā apgaismojumā un tad tikai es, jo zinu kur tas bija uz rokām. nieze stipri samazimājusies un arī vairs tā neniez pilnmēnesī. Pēc vannas āda nedaudz it kā "deg" , bet pēc pilnīgas nožūšanas tikai nedaudz niez un tad, ja iedomājas, ka kaut kas pietrūkst...". Atsauksmes: