Intervija 2024. gada oktobrī.
"Katra dzīve būtne ir ar savu enerģijas lauku. Saruna ar dziednieku MĀRI ĀBELI." - 1 daļa.

Praktizējat dziedniecību jau 21 gadu. Kā sapratāt, ka Jums ir šīs spējas – palīdzēt cilvēkiem?
Lēmums par to, ka man šī lieta ir jādara, tika pieņemts 2003.gadā. Tolaik es, kaut kādu sev nesaprotu iemeslu dēļ, nokļuvu čampi kursos. Tā ir ājurvēdas galvas un plecu daļas masāža. Bijām tur daudzi cilvēki, kas mācījās, un, praktizējot vienam uz otru, citi man sacīja: “Kad Māris strādā, ir kaut kā savādāk. Mārim ir tāda enerģētika, ka viņš to var darīt.” Te gan jāpiebilst, ka mans tēvs arī savulaik aizrāvās ar daudzām dažādām lietām, tostarp arī rīkstniecību, āderu meklēšanu. Kad biju mazs, par to nezināju, bet to sapratu vēlāk. Par savu dziednieka gaitu sākumu, pirmo impulsu, uzskatu šos kursus. Tad sāku meklēt informāciju, piedalīties kursos par enerģētiku un citām tēmām. Ir tādas lietas, ko patiešām iemācījos no jauna, bet bija arī tādas, par kurām, šķiet, jau intuitīvi zināju vairāk. Tā bija mana pieņemtā norma līdz tam brīdim. Kamēr kāds cilvēku nepabaksta, viņš reizēm daudz ko neredz. Pirmos gadus eksperimentēju uz saviem “izmēģinājuma trusīšiem” – ģimenes locekļiem, paziņām. Pirmais gads bija ļoti intensīvs, interesants – tu saproti, ka pasaule izskatās pavisam citādi. Tas viss notika laikā, kad manā dzīvē bija absolūta krīze – līdz tam biju nodarbojies ar biznesu, kas nesa daudz zaudējumu, arī šķiršanās. Ķibeļu netrūka. Tāpēc laikam uz šiem kursiem aizgāju. Kaut ko meklēju. Un laikam jau atradu. Sevi ir ļoti jākontrolē, lai ar šo darbošanos neaizietu “pavisam mežā” .
Vai pats esat rīdzinieks? Darbojaties Rīgā?
Darbojos Rīgā, tomēr esmu īsts kurzemnieks. Nāku no Valdemārpils. Tā ir tikpat latviska vieta kā Cēsis, cik zinu. Ja runājam par krievu valodu, bērnībā to nedzirdējām. Skolā pat nebija, kas krievu valodu pasniegtu. Krievu literatūru skolā pasniedza apakšpulkvedis, jo nebija cita kandidāta. Tas gan bija Padomju laikā.
Kā notiek Jūsu darbs ar cilvēkiem?
Es strādāju tikai kā bioenerģētiķis. Atskaites sistēma katram dziedniekam ir sava. Esmu tehniskas izglītības cilvēks, nemeklēju nekur nekādas mistiskas parādības. Daudzi reizēm runā par “pārdabiskām” spējām. Pats apzīmējums ir pilnīgi greizs, kā var būt pārdabiskas spējas? Tās ir dabiskas spējas. Atšķirība ir tajā, vai apzināmies to vai neapzināmies. Jebkurai dzīvai būtnei piemīt sava enerģētika. Līdzīgas būtnes vairāk spēj viena otru ietekmēt. Pat kaķi vai suņi, dzīvnieki kopumā jūt, kāds ir cilvēka noskaņojums, emocionālais stāvoklis. Es nereklamēju, ka veicu diagnostiku. Kad strādāju, tad reizēm sajūtu, kur ir problēma. Es to visu izjūtu uz sevi. Man patīk šo salīdzināt ar mātes un bērna kontaktu - kā sieviete izjūt savus bērnus. Vismaz man patīk tā domāt, ka tas ir līdzīgi, lai gan uzskatu, ka ir smieklīgi, ka vīrieši raksta par grūtniecību, dzemdībām, jo kā gan vīrietis vispār var zināt, kā jūtas, ko izjūt sieviete? Bet šis salīdzinājums manam darbam man šķiet vistuvākais, kādu varu izdomāt.