"Suņa guļ pie sienas, izskatās bēdīga. Atpakaļ viņa noteikti vairs neaizies pati, domājam, ko darīt. Īsti iesoļot Rīgā ar pavadošo četrkājaino eskortu nebūtu labi. Tikmēr piebrauc reisa autobuss un šoferis izkāpj uzpīpēt. Edgars, cilvēks ar diplomāta dotībām, sarunā ar šoferi, lai aizved suni līdz Upesgrīvai, vismaz tuvāk saimniekiem. Neticami, bet šoferis piekrīt. Kafejnīcas saimniece arī uzzvana uz Upesgrīvu, lai tur kāds šo sagaida. Tā nu labradors ar maršruta autobusu šofera gādībā ceļo atpakaļ, tas tik ir numurs. Vismaz mēs esam tikuši no viņas vaļā. Tā iet, kad saimnieki nevelta savam sunim pietiekamu uzmanību. Ēdam, sāk līņāt, iekārtojamies pieturā. Uznāk lūziens, kādu stundu tā atpūšamies. Lietus drīz pāriet, pēc pārapgādes veikalā dodamies tālāk. Pieturā paliek Jānis, kam jāatgriežas Rīgā darīšanās, paliekam astoņi." -Rihards R.