Kafija, cigarete, degoša svece -
Viss, kas šai naktī vajadzīgs man.
Vienatnē sēžot pie atmiņu lapām,
Uz kurām tavu skūpstu vairs nav.

Nav arī glāstu un mīļu vārdu,
Kas spēja mieru nemierā nest,
Viss zudis tālu atmiņu lapās,
Pie kurām sēžu šonakt viens pats.

Blāvās rindas iemirdzas spožāk,
Kad asara nejauša uz viņām krīt,
Neviļus, negribot, kā pati no sevis,
Pirms atmiņu lapas aiznes līdzi rīts.

Vēl ir šī nakts un sveces liesma,
Kas izdegot lēni, lēnītēm dziest.
Nespējot dzēst no atmiņu lapām,
Rindas, kas dzīvas tajās vēl kvēl.
/Egils Dambis/