||Rєndija- Tīŋa Siliŋiєcє||

Saulriets nāk ar tikko jaušamu miglu. Zaļš iekrāsojas tumšzaļš un košas vairs tikai bērzu galotnes un, jā, nogāzes augstākā daļa... Zemāk gulstas ēnas, pārdalot pasauli uz divi. Gaismas un tumsas valstību. Mierpilni, savā nodabā lasu pļavas puķes.
Sāk ķērkt kāds...

šis gads ir pagalam jocīgs... Maijā jūlija karstums, jūnijā oktobra vēsums. Voleru mazdārziņos, kur par ūdens trūkumu nav jāsūdzas, šogad ūdens nav. Bedres stāv tukšas, kā man, tā citiem un sāk likties- visiem. Augstu gruntsūdeņu rajonā, blakus Daugavai!!! Kad...

grēcīgi neveselīgi, bet tomēr, ai cik puncim tīkami! Tīrs brīvais stils.
Saldais krējums, cukurs, cik nu tīk! Uzputojam putukrējumu! Ņemam riekstu halvu ar rozīnēm. Sadrupinam, cik nu smalki tīk, prātīgi iecilājam putukrējumā. Piemetam kādu riekstiņu vai kādu auzu...

godīgi sakot, kas tāds normālam cilvēkam nevar ienākt prātā. Ja nu vienīgi bada nomāktam studentam bezizejas stāvoklī. dārza kaimiņiene uzcienāja mani ar šo "brīnumu", un man nācās atzīt, ka tas ir samērā ēdams. Joka pēc pagatavoju arī mājās pati šos... salātus.
Rolton...

šodien dārzā ideāli pavadīju laiku. Bija ciemiņi, kuri nav par skaļu, nav par klusu un ir ērti kā mājas čībiņas. Tas ir tā, ka tev nav jālec no ādas ārā un jāuztur filigrānas sarunas, kuras demonstrē vien starppersonu sacenšanos par labākā, veiksmīgākā vai pieglaimīgākā...

karsti. Pieturā jo īpaši. Tā vien šķiet, ka Nacionālā bibliotēka atstaro Saules siltumu taisni uz piegulošo asfaltu un pieturu, kas māju ieskauta un sačurāta. Autobuss ilgi nepienāk. Ilgi stāvu Saulē. Un man patīk, bet garāmbraucošu mašīnu izplūdes aroms tomēr...

amizanti klausīties, kā cilvēku grupa strīdas par to, uz kuru pusi ir austrumi... Nu es pati neesmu orientēšanās guru un mežā esmu apmaldījusies pāris reizes. Jo Saule kā orientieris brīvu dabu mīlošam, bet ne katru dienu praktizējošam cilvēkam, dienas gaitā ir...

kā atmiņas no saldās bērnības, man mieru nelika rozītes. Cepumi. Ui, kāds prieciņš bija bērnam kāzu viesībās lūkoties uz cepumu trauku, kur rozītes, parasti pašā augšā, smalkā pūdercukura plīvurā rotājās. Parasti to bija maz un allaž tika vairāk kādam badainākam...

Ludza šoreiz mūs sagaida ar rūpju vaibstiem cilvēku sejās un ar vārnu apsēstu parku... Māņticīgam cilvēkam šī aina- ar vārnu ligzdām izdaiļoti koki un vārnu ķērcošās balsis debesīs varētu radīt smagnēju iespaidu. Man tas lika tikai apstāties un palikt uz brīdi...

māja Trijādības ielā 7... Jauka māja, patiesībā, glīti uzcelta, ietilpīga, omulīga. Un nolaista, atstāta nolemtībai. Vismaz tiktāl, cik redzams no malas. Jā, kāds pieteicis miskasti. Pirms gada tā tur uzradās. Bet ēkai nav visu logu. Otra ēkas puse ir krietni sliktākā stāvoklī....