Vēlā vakara stundā blāvo zvaigznes,
Nakts nolaižas pār pilsētas jumtiem,
Drēgnam mitrumam ejot līdz kaulam,
Gaisā atskan vijoles skaņas,
Spēlējot smeldzīgu tango - Diviem...

Saskaras roka ar roku,
No tumsas iznirst sarkana roze,
Solis pretī solim, skatiens, izjūtas,
Kaisle, neprāts, aizmiršanās,
Deja, kustība, solis - Tango...

Līst lietus, kā neprātā vijole spēlē,
Divi cilvēki aizmirstības Tango dejo,
Aizmirstot visu, kas sāp, kas smeldz,
Atmetot rūpes, raizes, ļaujoties kaislei,
Dejai kā pirmo, kā pēdējo reiz'

Šai dejā izdzīvo dzīvi, visu ko cilvēks var just,
Tie piedzimst, mirst, dzīvo....
Pazūd tumsa, drēgnums, aukstums,
Pieliek nakts noslēpums, cilvēki divi
Un Tango - Aizmirstības Tango...
/Egils Dambis/