Tie vārdi ko teicu, ka nemīlu tevi,
Bija vien sāpīgs pašapmāns man.
Nespējot noticēt pats savām jūtām,
Eju pa ceļu kam atceļa nav.
Tie vārdi, ko turēju klusībā sevī,
Bija vien sāpīgs pašapmāns man,
Nespējot pateikt ko jūtu pret tevi,
Eju pa ceļu kam atceļa nav.
Tie vārdi ko teicu, ka nemīlu tevi,
Bij maska, ne tas, ko sirds mana jūt.
Tie vārdi, ko turēju klusībā sevī,
Uz neceļa lika man nokļūt un būt.
Tie vārdi, kas klusi skan manā sirdī,
Pateikti,- neteikti grauj mani nost.
Ejot kā klaidonim vienam pa ceļu,
Zinot, ka atceļa nevar vairs būt.
/Egils Dambis/