Egils Dambis(Amor vincit omnia)

Ēna vienmēr būs tikai ēna,
Seko tā princim vai ubagam līdzi.
Kā daudzi cilvēki kopējot citus,
Vairāk par ēnu nebūs nekad.

Vērtību skala katram ir sava,
Un beigu rēķins katram ir savs.
Starp tevi un mani, Dievu un sevi,
Sirdsapziņu, kāda nu kuram tā ir.

Dod, Dieviņi valdībai,
Savu tautu nosargāt.
Bāra bērnus aprūpēt,
Grūtdienīšiem palīdzēt.

Rīta dūmakas pienainā miglā,
Zirnekļa tīkls mežģīnēs mirdz,
Pērļotas rasas dimanta bārkstīs,
Kā tava nopūta un tava sirds.

Elpo ar sirdi! Dzīvo ar sirdi!
Dari visu, kā sirds Tava liek.
Sirds Tava ir tikai pasaulē viena
Un citas Tev nebūs vairāk nekad.

Nemāni sevi! Tici, nav vērts.

Tiekamies jau šodien

Aizmirstības putekļos atradu tevi,
To, kurai sirdī ievziedi plaukst.
To, kuru ledus ir sakalis važās,
Pieredzi savu neļaujot lauzt.

Asiņaino Mēriju dzeru un skatos,
Kā dzērves lido projām un kliedz.
Pazūdot tālē, kur rudens salnas,
Kā manu sirdi vairs neaizsniedz.

Karalien, mīļā, met plīvuru nost,
Kurš tevi pie troņa lepnībā tur.
Aiziesim abi uz krodziņu mazo,
Kur dzīves garšu tikai var just.

Uz nebēdu dzeršu šodien un rīt,
Pasaule putekļos lai visa krīt.
Par spīti eņģeļu smiekliem un nievām
Tostu pacelšu velnam un Dievam.